110

Tagad, kad tikko aizsākusies Klusā nedēļa un tik tuvu ir brīdis, kad atcerēsimies to, kā Kalvārijā norisinājās visas cilvēces atpestīšanas darbs, manuprāt, ir īpaši piemērots laiks, lai tu un es pārdomātu to, kā mūsu Kungs Jēzus Kristus mūs atpestīja, un lai kontemplētu Viņa patiesi neizsakāmo mīlestību uz mums — šīm nabaga radībām, kas esam veidoti no zemes pīšļiem.

„Piemini, ka tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.“ (Pelnu kaisīšanas rits (sal. Rad 3, 19)) Tā mūsu Māte Baznīca mūs pamācīja Gavēņa laika sākumā, lai mēs nekad neaizmirstu, cik niecīgi esam, un to, ka pienāks diena, kad mūsu miesa, kas tagad ir dzīvības pārpilna, pazudīs kā putekļu mākonis zem mūsu kājām, ejot pa lauku ceļu, un izgaisīs kā migla, ko izklīdina saules stari. (sal. Gudr 2, 3)

Kristus piemērs

Bet pēc šī skaudrā atgādinājuma par mūsu katra personīgo niecīgumu, vēlos jums parādīt kādu citu lielisku patiesību: Dieva varenību, kurš mūs uztur un piepilda ar savu dievišķību. Ieklausieties Apustuļa vārdos: „Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, būdams bagāts, jūsu dēļ kļuvis nabags, lai Viņa nabadzībā jūs kļūtu bagāti.“ (2 Kor 8, 9) Ja mierīgi palūkosieties uz mūsu Kunga piemēru, uzreiz redzēsiet, ka tas mums dod vielu pārdomām visai dzīvei un pamudinājumu patiesi apņemties būt dāsnākiem, konkretizējot šo apņemšanos ar reāliem darbiem. Jo neaizmirstiet, ka mērķis, kas mums ikkatram jāsasniedz, ir šis: identificēties ar Jēzu Kristu, kurš — kā tikko dzirdējāt — kļuva nabags tevis un manis dēļ un cieta, atstādams mums priekšzīmi, lai mēs sekotu Viņa pēdās. (sal. 1 Pēt 2, 21)

Šis numurs citā valodā