Ego sum via, veritas et vita (Jņ 14, 6) — Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Ar šiem nemaldīgajiem vārdiem Kungs parāda mums patieso ceļu, kas ved uz mūžīgo laimi. Ego sum via: Viņš ir vienīgais ceļš, kas savieno Debesis un zemi. Viņš uzrunā visus cilvēkus, bet jo īpašā veidā to atgādina ļaudīm, kuri — kā tu un es — esam apņēmušies savu kristīgo aicinājumu uztvert patiešām nopietni, cenšoties, lai Dievs vienmēr būtu klātesošs mūsu domās, mūsu vārdos un it visā, ko vien darām — arī mūsu visparastākajās un ikdienišķākajās nodarbēs.

Jēzus ir ceļš. Aiz sevis Viņš uz šīs mūsu zemes ir atstājis skaidri saskatāmus savu pēdu nospiedumus. Tās ir neizdzēšamas zīmes, kuras ne laika zobs, nedz arī ienaidnieka ļaunprātības nav spējušas izdzēst. Iesus Christus heri et hodie; ipse et in saecula (Ebr 13, 8) — Jēzus Kristus vakar un šodien, un mūžīgi tas pats. Kā man tīk atcerēties šos vārdus! Jēzus Kristus — tas pats Jēzus, kurš vakar dzīvoja savu Apustuļu vidū un starp ļaudīm, kas Viņu meklēja, šodien dzīvo mūsu vidū un mūsu dēļ, un dzīvos mūžīgi. Tomēr reizēm mums cilvēkiem neizdodas atpazīt Viņa vaigu un atklāt Viņa pastāvīgo klātesamību, jo mūsu acis ir nogurušas un mūsu skatiens — aizmiglots. Tagad, uzsākot šo lūgšanu tabernākula priekšā, lūdz Viņu tāpat kā to darīja aklais vīrs Evaņģēlijā: Domine, ut videam! (Lk 18, 41) — Kungs, lai es redzu!Apgaismo manu prātu, lai Kristus vārdi iespiežas dziļi manā apziņā; lai manā dvēselē iesakņojas Viņa Dzīve un es tieku pārveidots un sagatavots mūžīgajai Godībai.