Un tagad ir pienācis laiks, lai tu pievērstos savai Debesu Mātei, lūdzot, lai viņa tevi paņem klēpī un izlūdz tev no sava Dēla vienu žēlsirdības pilnu skatienu. Un pēc tam nekavējoties pacenties, lai sekotu kāda konkrēta apņemšanās: pat ja tas ir sāpīgi, vienreiz un par visām reizēm atsakies no tās mazās vājības, kas gan Dievam, gan tev tik labi zināma un kas neļauj tev iet uz priekšu. Lepnība, juteklība un pārdabiskā skatiena trūkums apvienos savus spēkus, lai tevī iedvestu domas: Tas? Bet tas taču ir tik mazs un nenozīmīgs sīkums! Nespēlējies ar kārdinājumu! Tā vietā atbildi: Jā, bet arī šajā lietā es sevi pilnībā atdošu dievišķajam aicinājumam. Visticamāk, tev būs bijusi taisnība — tas tiešām būs bijis tikai sīkums, taču zini, ka mīlestība īpaši labi sevi pierāda tieši caur mazām lietām. Parasti tie upuri, ko Kungs vēlas no mums — pat visgrūtākie —, saistās ar sīkām lietām, bet tie ir tikpat pastāvīgi un svarīgi kā mūsu sirdspuksti.

Cik sievietes — mātes, kuras izdarījušas ko ārkārtēju, patiesi varonīgu, tu pazīsti? Maz, pavisam maz. Bet varonīgas mātes, garā no tiesas lielas sievietes, kas nekad savā mūžā nav paveikušas neko iespaidīgu un kuru vārdi, kā mēdz teikt, nekad nebūs lasāmi laikrakstu virsrakstos, mēs pazīstam daudzas. Viņas ar prieku gatavas atteikties no sev patīkamām lietām un vaļaspriekiem, sava laika, iespējām pašizpausties vai gūt panākumus, lai tikai varētu saviem bērniem dāvāt laimīgu dzīvi.