Baltā svētdiena man atsauc atmiņā kādu senu dievbijīgu tradīciju, kas agrāk bija izplatīta manā dzimtajā pusē. Šajā dienā, kurā liturģija mūs aicina ilgoties pēc garīgās barības — rationabile, sine dolo lac concupiscite, alkstiet pēc garīgā piena(1Pēt 2, 2 (Mises ievadvārdi)), bija paradums apciemot slimniekus — tiem nebija noteikti jābūt ļoti smagā stāvoklī —, dodot viņiem iespēju pieņemt Vissvētāko Sakramentu un tādējādi izpildīt Baznīcas bausli, kas prasa ticīgajiem pieņemt Komūniju vismaz vienu reizi gadā Lieldienu laikā.

Dažās lielākajās pilsētās katra draudze organizēja Euharistisko procesiju. Atceros, ka manā studiju laikā itin bieži gadījās, ka uz Saragosas galvenās ielas satikās veselas trīs procesijas, kurās gāja tikai vīrieši — tūkstošiem vīru! — ar lielām degošām svecēm. Tie bija spēcīgi vīri, kas pavadīja Jēzu Vissvētākajā Altāra Sakramentā ar ticību, kas bija lielāka nekā kilogramiem smagās procesiju sveces, ko viņi nesa savās rokās.

Šonakt, vairākkārt pamostoties, kā šautru lūgšanu atkārtoju: quasi modo geniti infantes (1Pēt 2, 2 (Mises ievadvārdi)) — kā jaunpiedzimuši bērni…Iedomājos, ka šīsdienas Baznīcas aicinājums ir kā radīts mums visiem, kas dzīvi izjūtam to, ka esam Dieva bērni. Mums tik tiešām jābūt ļoti spēcīgiem, ļoti stipriem — ar raksturu un gara spēku, kas mums ļautu labvēlīgi ietekmēt vidi, kurā dzīvojam; un tomēr Dieva priekšā ir tik labi apzināties, ka esam mazi bērni.

Mēs esam Dieva bērni

Quasi modo geniti infantes, rationabile, sine dolo lac concupiscite (1Pēt 2, 2 (Mises ievadvārdi)) — Kā jaunpiedzimuši bērni alkstiet pēc garīgā piena. Šis pants no svētā Pētera pirmās vēstules ir brīnišķīgs, un man šķiet pilnīgi likumsakarīgi, ka liturģija turpinās ar: Exsultate Deo adiutori nostro: iubilate Deo Iacob (Ps 81, 2 (Mises ievadvārdi)) — Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam, kas ir arī mūsu Kungs un mūsu Tēvs. Taču šodien vēlētos, lai mēs — jūs un es — nepakavētos Vissvētākā Altāra Sakramenta apcerē, kas liek mūsu sirdīm izplūst nebeidzamās slavas dziesmās Jēzum, bet gan vairāk pārdomātu savu dievišķo filiāciju un to, kā pārliecība par to ietekmē visus, kas patiesi vēlas izdzīvot savu kristīgo ticību.