152

Neslēpšu jums, ka gadu gaitā pie manis vairākkārt nākuši cilvēki, kas ar patiesām skumjām un nožēlu, man atzinušies: Tēvs, es nezinu, kas ar mani notiek. Es jūtos tik noguris un vienaldzīgs. Mana dievbijība, kas agrāk likās tik droša un patiesa, tagad šķiet visīstākais teātris — komēdija… Šiem cilvēkiem, un arī jums visiem, es varu atbildēt tikai vienu. Komēdija? Brīnišķīgi! Tas nozīmē, ka Kungs spēlējas ar mums kā tēvs ar saviem bērniem.

Svētajos Rakstos mēs lasām: ludens in orbe terrarum (Sak 8, 31) — es piekopu savas rotaļas Viņa zemes virsū. Viņš spēlējas, bet nekad mūs nepamet, jo tālāk Raksti saka: deliciae meae esse cum filiis hominum (Sak 8, 31) — mans prieks joprojām ir pie cilvēku bērniem. Kungs rotaļājas ar mums! Un, ja kādreiz mums ir sajūta, ka spēlējam teātri, jo jūtamies vienaldzīgi, apātiski, nomākti un mūsos nav nekādas vēlēšanās jel ko darīt; ja pildīt savus pienākumus un censties sasniegt garīgos mērķus, ko esam sev uzstādījuši, mums šķiet pārlieku grūti, ir pienācis laiks apsvērt domu, ka, iespējams, Dievs ar mums spēlējas un gaida, ka mēs šo „komēdiju“ pratīsim izspēlēt varonīgi.

Man nav nekas pretim jums atzīties, ka Kungs man ir dāvājis daudz žēlastību, taču, neraugoties uz to, parasti man nākas mazliet piespiesties. Es ievēroju savu garīgās dzīves plānu ne tāpēc, ka man to gribētos darīt, bet gan tādēļ, ka man tas ir jādara — Mīlestības dēļ. „Bet, Tēvs“, kāds varētu teikt, „vai tad ar Dievu drīkst spēlēt teātri? Vai tad tā nav liekulība?“ Esi bez bažām — šis ir tavs brīdis, tev ir dota iespēja spēlēt cilvēciskā komēdijā ar dievišķu skatītāju. Nepadodies! Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars vēro šo tavu „komēdiju“; dari visu Dieva mīlestības dēļ; pat ja tas prasa no tevis piepūli — dari to, lai iepriecinātu Viņu.

Būt par Dieva ākstu — tas taču ir brīnišķīgi! Cik gan skaisti ir spēlēt šo lomu mīlestības dēļ, bez jebkāda personīgā gandarījuma, tikai tādēļ, lai iepriecinātu mūsu Dievu Tēvu, kurš spēlējas ar mums! Nostājies Kunga priekšā un saki Viņam: „Man nav ne mazākās vēlēšanās šobrīd to darīt, tomēr es veltīšu šo darbu Tev.“ Un no sirds ķeries tam klāt, lai arī pats, iespējams, domā, ka tas, ko dari, ir visīstākā komēdijas spēlēšana. Lai svētīta tāda komēdija! Vari būt drošs — tā nebūs liekulība, jo liekuļiem vajag publiku, kas apbrīnotu viņu priekšnesumu. Turpretim mūsu „komēdijas“ vienīgie skatītāji (ļauj man tev to vēlreiz atgādināt) ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars; Vissvētākā Jaunava Marija, Svētais Jāzeps un visi eņģeļi un svētie, kas ir Debesīs. Mūsu iekšējā dzīvē nav citas izrādes kā vien šī: tas ir Kristus, kurš iet garām quasi inocculto (sal. 7, 10) — it kā slepeni.

Šis numurs citā valodā