Taisnīgums un tuvākmīlestība

Lasiet Svētos Rakstus. Pārdomājiet katru Kunga dzīves ainu, katru mācību. It sevišķi rūpīgi pārdomājiet padomus un brīdinājumus, kurus Viņš izteica, sagatavojot vīrus, kuriem vajadzēja kļūt par Viņa apustuļiem — Kristus ziņnešiem šajā pasaulē no vienas tās malas līdz otrai. Kāda ir galvenā mācība, ko Viņš tiem sniedz? Vai tas nav jaunais mīlestības bauslis? Tieši ar mīlestību apustuļiem izdodas izlauzt sev ceļu šajā pagāniskajā un samaitātajā pasaulē.

Varat būt pārliecināti, ka, lai risinātu cilvēces lielās problēmas, nepietiek tikai ar taisnīgumu. Nebrīnīties, ka tad, ja rīkosieties tikai un vienīgi pēc taisnības, daudzi cilvēki jutīsies sāpināti. Tas ir tādēļ, ka cilvēka, Dieva bērna, cieņa prasa daudz vairāk nekā tikai taisnību. Taisnībai vienmēr vajadzētu iet roku rokā ar mīlestību, kas to dara maigāku, kas to dievišķo, jo —„Dievs ir mīlestība.“ (1Jņ 4, 16) Mūsu dzinējspēkam vienmēr jābūt Dieva mīlestībai, jo tā palīdz mums mīlēt savus tuvākos, šķīsta un paceļ pārdabiskā kvalitātē visas mūsu šīs zemes mīlestības.

Ceļš no stingra taisnīguma līdz mīlestības pārpilnībai ir tāls. Un tikai daži to noiet līdz galam. Daudzi pašapmierināti apstājas pēc tam, kad pagājuši vien pāris soļus; viņi aizmirst par patiesu taisnīgumu, aprobežojoties ar mazumiņu labdarības darbu, ko paši dēvē par tuvākmīlestību, un neaptver, ka tos darot viņi izpilda vien nelielu daļu no tā, kas patiesībā ir viņu pienākums. Turklāt šie cilvēki ir tikpat paštaisni kā farizejs, par kuru lasām Svētajos Rakstos, un kurš tāpēc vien, ka gavēja divas reizes nedēļā un atdeva ziedojumos desmito tiesu no tā, kas tam piederēja, domājās esam izpildījis Likuma prasības ar uzviju. (sal. Lk 18, 12)