Nest sevī Dievu

Mani vienmēr skumdinājuši cilvēki, kuru nebūt nav maz, un kuri savu morāles mācību balsta bailēs no nešķīstības. Šādi viņi panāk tieši pretējo tam, ko paši iecerējuši — par to esmu pārliecinājies nonākot saskarē ar vairāku cilvēku dvēseles dzīvi —, jo netiklība ir lipīga kā sveķi, tā izkropļo sirdsapziņu, iedvešot tajā mazvērtības sajūtu un bailes no šķīstības kā no kādām gandrīz vai nepārvaramām grūtībām. Mēs tā nedarīsim. Mēs runāsim par svēto šķīstību apliecinoši un skaidri, ar vienkāršiem un saprotamiem vārdiem.

Domāt par šķīstību nozīmē domāt par Mīlestību. Tikko jau teicu, ka man ļoti palīdz mūsu Kunga vissvētā cilvēciskuma kontemplācija. Iemiesošanās — tas ir neaprakstāms brīnums, kurā Dievs pazemina sevi, kļūstot par cilvēku, un tomēr nejūtas pazemots, kaut arī ir pieņēmis miesu, kāda tā ir mums — ar visiem tās ierobežojumiem un vājībām — izņemot grēku. Un tas viss tādēļ, ka Viņš mūs neprātīgi mīl! Dieva sevis pazemināšana Viņu nekādi nepazemo, turpretī mūs — paaugstina, paceļ, jo caur to mēs tiekam dievišķoti miesā un dvēselē.Šķīstības tikums nav nekas cits kā vien skaidra, kvēla, taisnīga un maiguma pilna atbilde uz Viņa Mīlestību.

Ar savu vārdu un piemēru mums jāsludina visai pasaulei: „Nesamaitāsim savu sirdi tā it kā mēs būtu nabaga lopiņi, kurus vada paši zemākie instinkti!“ Kāds no kristīgajiem rakstniekiem to skaidro šādi: „cilvēka sirds nepavisam nav maza, tā var aptvert tik daudz. Nemēriet šīs sirds lielumu pēc tās fiziskajiem izmēriem, bet gan pēc tās gara spējas izzināt tik daudzas patiesības. Sirdī ir iespējams sagatavot Kunga ceļu, sataisīt taisnu taku, lai pa to ietu Dieva Vārds un Gudrība. Sagatavojiet Kungam ceļu ar godīgu dzīvi un nevainojamiem darbiem; izlīdziniet to, lai Dieva Vārds var staigāt jūsos viegli un atklāt jums zināšanas par saviem noslēpumiem un atnākšanu.“ (Origēns, In Lucam homiliae, 21 (PG 13, 1856))

Svētie Raksti mums atklāj, ka svētdarīšana — šis varenais darbs, Svētā Gara Paraklēta apslēptā un brīnišķīgā darbība tiek īstenota kā mūsu dvēselē, tā arī miesā. „Vai jūs nezināt, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi?“, vaicā apustulis. „Vai es, paņēmis Kristus locekļus, padarīšu tos par netikles locekļiem? (…) Vai jūs nezināt, ka jūsu locekļi ir svētnīca Svētajam Garam, kas jūsos mīt un ko Dievs jums devis; arī jūs paši neesat savi. Jo jūs esat atpirkti par dārgu maksu. Pagodiniet un nesiet Dievu savā miesā!“ (1 Kor 6, 15, 19-20)