Šķīstība ir iespējama

Mūs visus moka kaislības; mēs visi sastopamies ar vienām un tām pašām grūtībām un tas notiek visos vecumos. Tāpēc — ir jācīnās. Atcerieties, ko rakstīja svētais Pāvils: datus est mihi stimulus carnis meæ, angelus Satanæ, qui me colaphizet (2 Kor, 12, 7) — „manā miesā ir dots dzelonis, sātana eņģelis, kas mani pļaukā.“

Bez Dieva palīdzības nav iespējams dzīvot šķīstībā. Dievs grib, lai esam pazemīgi un lūdzam Viņa palīdzību. Tagad vienatnē savas sirds klusumā, bez lieku vārdu trokšņa un pilnīgā paļāvībā uz Jaunavu lūdz: „Mana Māte, ja Tu mani nesargā, šī mana nabaga sirds muļķīgi dumpojas…“ Un Viņa ņems tevi savā aizgādībā, palīdzot tev saglabāt savu sirdi skaidru un droši iet ceļu, uz ko Dievs tevi aicina.

Pazemība un vēlreiz pazemība, mani bērni. Mācīsimies būt pazemīgi. Lai nosargātu Mīlestību, ir vajadzīga apdomība, ir nepieciešams vienmēr palikt nomodā un neļauties bailēm. Daudzi garīgās literatūras klasiķi salīdzina sātanu ar niknu, ķēdē piesietu suni: ja viņam netuvosimies, viņš mums nevarēs iekost, kaut arī nepārtraukti ries. Ja jūs savās dvēselēs pastāvīgi augsiet pazemībā, jums noteikti izdosies izvairīties no bīstamām situācijām, kas varētu novest pie grēka — jums pietiks drosmes, lai no tām bēgtu; un ik dienas jūs lūgsiet Dieva palīdzību, lai mierīgi un droši dotos uz priekšu pa šo šķīstības ceļu, pa kuru iet tie, kas mīl patiesi.