Cilvēciska mīlestība un šķīstība

Bieži vien esmu jums stāstījis, ka, lai uzturētu dzīvas attiecības ar mūsu Kungu, man ir lieti noderējusi — un man nav kauns tajā atzīties — populārā tautas mūzika, kurā gandrīz vienmēr tiek dziedāts par mīlestību; man tā patiesi patīk. Mani un dažus no jums Kungs ir izraudzījies tikai un vienīgi sev, un šo cildeno mīlestību, ko dzirdam apdziedam tautas mūzikā, mēs savās dzīvēs pārceļam no cilvēciskā uz dievišķo plānu. Tā to dara pats Svētais Gars Augstajā Dziesmā un tā to ir darījuši lielie mistiķi visos laikos.

Pārlasiet šīs vārsmas, ko rakstījusi Svētā Terēze no Avilas: Ja vēlaties, lai dīkdienībai ļaujos, / aiz mīlestības gribu darīt to. / Ja pavēlēsit strādāt, / darbā iešu, līdz kamēr nāve mani pļaus. / Tik sakiet: kur un kā, un kad?/ Tik sakiet, maigā Mīla, sakiet:/ Ko šodien liksit darīt man? Vai arī tas dzejolis ar brīnišķīgo sākumu, ko uzrakstījis Svētais Jānis no Krusta: Ir ganiņš viens un noskumis,/ no prieka un no laimes tāls / Tas domās klīst pie savas ganītes/ Un sirds tam krūtīs mīlas ievainota.

Cilvēciskā mīlestība, kad tā ir šķīsta, manī raisa milzīgu cieņu, neizsakāmu bijību. Kā gan lai mēs nenovērtējam šo svēto, cildeno mīlestību, kas valdīja mūsu vecāku starpā, kam tik lielā mērā esam parādā par mūsu draudzību ar Dievu? Es svētīju šo mīlestību ar abām rokām! Un kad man vaicā, kāpēc es saku, ka „ar abām rokām“, mana atbilde ir zibenīga: jo četru roku man nav!

Lai ir svētīta cilvēciskā mīlestība! Taču man Kungs ir prasījis vairāk. Un to saka katoļu teoloģija, ka Debesu valstības dēļ dāvāt sevi tikai un vienīgi Jēzum un Jēzus dēļ visiem cilvēkiem, ir kas cildenāks par laulātā pāra mīlestību, lai arī laulība ir sakraments un turklāt sacramentum magnum.

Jebkurā gadījumā, ikvienam — vai viņš būtu nelaulājies vai laulāts, atraitnis vai priesteris — ar to aicinājumu, ko Dievs viņa sirdī ielicis, ir jācenšas rūpīgi izdzīvot šķīstību. Tas ir tikums, kas domāts visiem un no visiem prasa cīņu, sirds jūtīgumu, uzmanību un rūpes, stiprumu un to gara smalkumu, ko var iemantot tikai esot blakus Krustā sistā Kristus mīlestības pilnajai Sirdij. Neuztraucieties, ja kādreiz sajutīsiet, ka jums uzglūn kārdinājums. Viena lieta ir just kārdinājumu, cita — tam atbildēt. Ar Dieva palīgu kārdinājumus var viegli uzveikt. Taču svarīgi ir ar tiem nekad neielaisties sarunā.