Es spēju visu

Ja neredzēšu tevi cīnāmies, tev neizdosies mani pārliecināt, ka patiesi centies vairāk identificēties ar Kristu, Viņu iepazīt un iemīlēt. Kad mēs no tiesas sākam sekot Kristum un uzvesties kā Dieva bērniem pieklājas, mēs ātri vien apjaušam, kas mūs sagaida, - svētais Krusts, kas mums būtu jāuzlūko kā galvenais atbalsta punkts mūsu cerībai būt vienotiem ar Kungu.

Es jau iepriekš brīdinu, ka tas nav nedz viegls, nedz ērts uzdevums — dzīvot tā, kā to mums māca Kungs. Tas prasa nopietnu piepūli. Paklausieties kādus pārbaudījumus un ciešanas, pildot Jēzus gribu, nācās piedzīvot apustulim: „No jūdiem piecas reizes saņēmu pa četrdesmit sitienu, atskaitot vienu. Trīs reizes tiku rīkstēm šaustīts, vienreiz akmeņiem mētāts, trīs reizes izcietu kuģa bojā eju, diennakti biju jūras dzelmē. Bieži biju ceļojumos, upju briesmās, laupītāju apdraudēts, briesmas man draudēja no savas tautas, briesmas no pagāniem, biju briesmās pilsētās, briesmās tuksnesī, briesmās uz jūras, briesmas draudēja no viltus brāļiem. Darbā un pūlēs, daudz negulētās naktīs, badā un slāpēs, daudzos gavēņos, saltumā un kailumā. Bez tam vēl viss pārējais, arī ikdienas drūzma ap mani un rūpes par visām draudzēm.“ (2 Kor 11, 24-28)

Mūsu kopīgajās sarunās ar Kungu man vienmēr patīk stingri turēties pie īstenības, kurā dzīvojam, nemēģinot izgudrot kaut kādas teorijas vai arī sapņot par lieliem upuriem vai varoņdarbiem, kas reti kad notiek. Patiesi svarīgi ir tikai tas, lai labi izmantojam šo laiku, kas mums dots un kas, šķiet, izslīd mums caur pirkstiem, — kristietim laiks ir dārgāks par zeltu, tādēļ, ka jau uz šīs zemes liek nojaust to godību, ar ko mēs tiksim atalgoti nākamajā dzīvē Debesīs.

Skaidrs, ka mēs savā ikdienā nesastapsimies nedz ar tāda mēroga, nedz tik daudz grūtībām, kādas šķērsoja Saula dzīves ceļu. Mums uz savas ādas nāksies izjust to, cik zemisks ir mūsu pašu savtīgums, nāksies saņemt juteklības pātagas cirtienus, bezjēdzīga un smieklīga lepnuma pļaukas un vēl daudz citu pazemojošu un sāpīgu trūkumu — arvien jaunas un jaunas vājības. Vai lai tāpēc mēs zaudējam dūšu? Nekādā gadījumā! Atkārtosim šos vārdus kopā ar svēto Pāvilu un teiksim Kungam: „Kristus dēļ man patīk manas vājības, nievāšanas, posts, vajāšanas, apspiešana; jo, būdams nespēcīgs, es esmu spēcīgs.“ (2 Kor 12, 10)