Kāds Rakstu mācītājs no pūļa, kas seko Jēzum, uzdod Kungam jautājumu. Šis mācītais vīrs vairs nav spējīgs saprast Mozum atklāto Dieva mācību, kuru nesaprotami sarežģītu padarījusi pašu Rakstu mācītāju neauglīgā kazuistika. Jēzus atver savu dievišķo muti, lai viņam atbildētu, un Mācītāja atbilde ir nesteidzīga un drošas pārliecības pilna. Tā ir tāda cilvēka atbilde, kurš pārliecinājies par sava sacītā patiesumu pats no savas pieredzes: „Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta! Šis ir lielākais un pirmais bauslis! Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu! Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.“ (Mt 22, 37-40)

Palūkojieties uz Mācītāju Pēdējo vakariņu laikā, kad Viņš ir kopā ar saviem tuvākajiem mācekļiem. Jūtot tuvojamies savas Ciešanas, Kristus sirds, mīļoto ieskauta, uzliesmo neizmērojamas mīlestības liesmās: „Jaunu bausli es jums dodu, lai jūs viens otru mīlētu. Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs cits citu mīliet! No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.“ (Jņ 13, 34-35)

Ja vēlaties caur Evaņģēlija lappusēm tuvoties Kungam, iesaku jums vienmēr censties cik vien iespējams patiesi iejusties ikvienā Svēto Rakstu ainā, kļūstot it kā par vienu no tās varoņiem. Tādējādi (zinu, ka tā dara daudzi jo daudzi pavisam normāli un parasti cilvēki) jūs, apsēdušies pie Kunga kājām, iemācīsieties Viņā klausīties tikpat uzmanīgi kā to darīja Marija, vai kā Marta — nebaidīsieties ar pilnīgu uzticēšanos un vienkāršību atklāt Jēzum savas raizes un bažas, lai arī cik nenozīmīgas tās būtu. (sal. Lk 10, 39-40)