Noslēdzot šo sarunu ar Kungu, lūgsim, lai Viņš mums tāpat kā svētajam Pāvilam ļauj sacīt:„Bet visumā mēs uzvaram Viņa dēļ, kas mūs mīlējis. Es esmu drošs, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne varas, ne tagadējais, ne nākamais, ne spēki, ne augstums, ne dziļums un neviena cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir mūsu Kungā Jēzū Kristū.“ (Rom 8, 37 -39)

Svētajos Rakstos šī mīlestība tiek apdziedāta dedzīgiem vārdiem. „Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt.“ (Dz 8, 7) Vissvētākās Jaunavas Marijas sirdī šīs mīlestības bija tik daudz, ka galu galā viņa kļuva par māti visiem cilvēkiem. Viņā mīlestība uz Dievu savijas ar rūpēm un aizbildniecību par saviem bērniem. Jaunavas vismaigākajai sirdij, kas ir tik uzmanīga līdz pat pēdējam sīkumam („Viņiem nav vīna“ (Jņ 2, 3) - viņa pamanīja), vajadzēja bezgalīgi ciest redzot vispārējo nežēlību un naidu, ar kādu Jēzus bendes Viņu mocīja un nonāvēja. Tomēr Marija nekā neteica. Tāpat kā viņas Dēls, viņa mīlēja, klusēja un piedeva. Tāds ir mīlestības spēks.