Ikreiz, kad sirdī jūtam mostamies vēlēšanos kļūt labākiem un atsaukties uz Kunga aicinājumu ar lielāku pašaizliedzību, un meklējam ceļazvaigzni, kas mūs vadītu kristīgajā dzīvē, Svētais Gars atsauc mums atmiņā šos Evaņģēlija vārdus: „vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt.“ (Lk 18, 1) Lūgšana ir visa pārdabiskā pamats, ar lūgšanu mums viss ir pa spēkam, bet no tās atsakoties, mēs vairs nevaram neko.

Es vēlētos, lai šīsdienas meditācija mums reizi par visām reizēm palīdzētu saprast, cik svarīgi ir kļūt par kontemplatīvām dvēselēm, kas esot pasaules vidū, savā darbā, uztur nepārtrauktu sarunu ar mūsu Dievu — sarunu, kurai nevajadzētu pārtrūkt nevienā mirklī. Ja mēs gribam uzticīgi sekot Mācītājam, šis ir mūsu vienīgais ceļš.