242

Apustuļu darbos tiek atstāstīts kāds notikums, kas man ārkārtīgi patīk, jo ir skaidrs un vienmēr aktuāls piemērs kristiešiem: „viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā.“ (Apd 2, 42) Šādas piezīmes pirmo Kristus sekotāju dzīves aprakstā atkārtojas bieži: „Viņi visi vienprātīgi palika lūgšanā.“ (Apd 1, 14) Kad par bezbailīgu patiesības sludināšanu tiek apcietināts Pēteris, visi kristieši nolemj lūgties: „Baznīca lūdz Dievu par viņu bez mitēšanās.“ (Apd 12, 5)

Toreiz tāpat kā tagad lūgšana bija un ir vienīgais un visstiprākais ierocis, lai uzvarētu iekšējās cīņas: „Ja kāds no jums skumst, lai lūdz Dievu!“ (Jk 5, 13) Arī svētais Pāvils atgādina: „Lūdziet Dievu bez mitēšanās!“ (1 Tes 5, 17), nekad nepagursties lūgt.

Šis numurs citā valodā