Ja esat pamanījuši sevī kūtrumu un maldinošo domu, ka lūgšana var pagaidīt, uzveiciet to nekavējoties. Nekad neatliksim lūgšanu uz rītdienu, jo tā ir patiesais žēlastību avots. Tagad ir vislabākais laiks. Dievs ar mīlestību noraugās mūsu ikdienas gaitās, ir klāt mūsu lūgšanā, un mums — tev un man (gribu to atkārtot vēlreiz) — ir Viņam jāuzticas tāpat kā mēs uzticamies brālim, draugam, tēvam. Saki Kungam (es to Viņam saku), ka Viņš ir bezgalīgi liels, labs un žēlsirdīgs, un ka tāpēc tu gribi Viņā iemīlēties un Viņu mīlēt par spīti savai ne pārāk smalkajai dvēselei un šīm nabaga raupjajām smagajos zemes darbos sastrādātajām, dubļos un putekļos sasmērētajām rokām.

Tā, pašiem gandrīz nemanot, mēs iesim uz priekšu ar dievišķiem, drošiem un stingriem soļiem un dziļu iekšēju pārliecību, ka kopā ar Kungu pat sāpes, pašaizliedzība un ciešanas var būt prieka avots. Apziņa, ka mūsu Debesu Tēvs ir tik tuvu — tas Dieva bērnam ir milzīgs stiprinājums. Tāpēc, lai notiek kas notikdams, es esmu nelokāms un drošs ar Tevi, mans Kungs un Tēvs, jo Tu esi mans akmens kalns un mana pils. (sal. 2 Ķēn 22, 2) (tulkotāja piezīme: Grāmata „Dieva draugi“ pirmo reizi tika izdota 1977. gadā, kad Katoļu baznīcā tika izmantots bībeles tulkojums Vulgāta. Tajā tagadējās 1. un 2. Samuela grāmatas tika sauktas par 1. un 2. Ķēniņu grāmatām).