Lai dotu lūgšanai virzību, esmu radis (iespējams, arī jums tas var palīdzēt) domās materializēt pat visgarīgākās lietas. Tā rīkojās mūsu Kungs. Viņam patika mācot izmantot līdzības, ko Viņš bija noskatījis savā apkārtnē — par ganu un avīm, vīna koku un tā zariem, laivām un zvejas tīkliem, sējēju, kas izsēj graudus.

Mūsu dvēselē ir iekritusi Dieva vārda sēkla. Kādu zemi tai esam sagatavojuši? Varbūt tā ir ļoti akmeņaina vai tajā ir daudz ērkšķu? Varbūt tā ir zeme, kas cieti nomīdīta, mums staigājot piezemētu, tikai pasaulīgu rūpju takas? Kungs, lai manas dvēseles augsne būtu laba, auglīga, lietus un saules lutināta, tāda, kurā iekritusī sēkla labi iesakņojas un dod nobriedušas vārpas, bagātīgu ražu.

„Es esmu vīna koks, bet jūs zari.“ (Jņ 15, 5) Ir septembris un vīnogulāji ar savām garajām, tievajām unvijīgām atvasēm, kas pilnas smagām vīnogām, jau gatavi ražas novākšanai. Palūkojieties uz šiem vīnogu pilnajiem zariem — tikai vīna koka dzīvības sulas spēcināti tie spējuši pirms dažiem mēnešiem vēl tik tikko aizmetušos pumpurus pārvērst saldos un gatavos augļos, kas ielīksmo acis un iepriecina cilvēka sirdi. (sal. Ps 104¹⁰³, 15) Uz zemes, iespējams, mētājas atsevišķi nogriezti, pa daļai zemē iemīti zari. Arī tie agrāk piederēja vīnogulājam, taču bija sausi, izkaltuši. Tas ir nepārprotams neauglības simbols, jo „bez Manis jūs nekā nespējat darīt.“ (Jņ 15, 5)

Atrasts dārgums. Iztēlojieties milzīgo prieku, kas pārņem cilvēku, atrodot apslēptu dārgumu. Tagad trūkums un visas viņa raizes ir aiz muguras. Viņš pārdod visu, cik tam ir, un nopērk tīrumu, kurā apslēpta manta. Visa viņa sirds ir tur — pie dārguma. (sal. Mt 6, 21) Mūsu dārgums ir Kristus un mums nevajadzētu rūpēt mest pār bortu itin visu, kas traucē Viņam sekot. Bez šī liekā smaguma mūsu laiva peldēs taisni uz drošo Dieva mīlestības ostu.