275

Kristīgās tautas ticība

Ticība tam, ka Jaunava Marija ir Dieva Māte, vienmēr ir bijusi nešaubīga. Pret tiem, kas to noliedza, Efezas koncils pasludināja, ka, „ja kāds noliegtu, ka Emmanuels ir patiess Dievs, un tādēļ Vissvētākā Jaunava ir Dievmāte, jo caur viņu miesā piedzima iemiesotais Dieva Vārds, tad lai šis cilvēks tiktu izslēgts no Baznīcas.“ (Efezas Koncils, can. 1, Denzinger—Schön. 252113)

Vēsture mums ir saglabājusi liecības par kristiešu prieku, saņēmot šādu skaidru un precīzu apstiprinājumu tam, kam ikviens ticēja. „Visa Efezas pilsētas sabiedrība no dienas pirmajām stundām līdz pat tumsai nepacietīgi gaidīja lēmumu… Kad kļuva zināms, ka zaimu autors ir noraidīts, visi vienbalsīgi sāka slavēt Dievu un uzgavilēt Sinodei, jo ticības ienaidnieks bija gāzts. Izejot no baznīcas, mēs lāpu gaismā devāmies mājup. Bija nakts, un visa pilsēta bija prieka pilna un izgaismota.“ (Sv. Kirils no Aleksandrijas, Epistolae, 24 (PG 77, 138)) Tā raksta svētais Kirils, un jāteic, ka, raugoties uz šo notikumu pat ar sešpadsmit gadsimtu distanci, mani dziļi iespaido šo kristiešu dievbijība.

Lai Dievs dod, ka tādā pat ticībā liesmotu arī mūsu sirdis, un no mūsu lūpām uz debesīm paceltos pateicības himna, jo izvēloties Mariju par Māti Kristum, kurš bija Cilvēks tāpat kā mēs, Vissvētākā Trīsvienība ir devusi iespēju arī mums patverties zem viņas Mātes apmetņa. Viņa ir Dieva un mūsu Māte.

Šis numurs citā valodā