Baznīcas Māte

Man patīk iztēlē atgriezties tajos gados, ko Jēzus pavadīja līdzās savai Mātei, un kas aptver gandrīz visu Viņa dzīves laiku uz šīs zemes. Man patīk Viņu iztēloties kā mazu bērnu, par kuru Marija rūpējas, kuru skūpsta un ar ko spēlējas. Man patīk Viņu redzēt uzaugam Viņa Mātes un Jāzepa — Viņa šīs zemes tēva —, mīlošo acu priekšā. Ar kādu gan maigumu un rūpēm Marija un Svētais Patriarhs rūpējās par Jēzu, kad Viņš bija mazs! Un cik gan daudz viņi klusībā nepārtraukti mācījās no Viņa! Viņu dvēseles aizvien vairāk sāka līdzināties viņu Dēla — patiesa Cilvēka un patiesa Dieva — dvēselei. Tāpēc Viņa Māte un pēc viņas — Svētais Jāzeps labāk kā jebkuršs cits saprata Kristus sirds domas. Tas dara viņus par labākajiem ceļvežiem, es pat teiktu — vienīgajiem ceļvežiem, kas rāda mums, kā nokļūt pie Pestītāja.

Svētais Ambrozijs raksta: „Lai Marijas dvēsele ir ikvienā no jums, lai jūs varētu slavēt mūsu Kungu; lai Marijas gars ir ikvienā no jums, lai jūs spētu priecāties Dievā.“ Turpinājumā šis Baznīcas Tēvs izsaka domu, kas pirmajā brīdī var likties pārdroša, bet kam kristieša dzīvē ir skaidra garīga nozīme. „Saskaņā ar miesu, Kristum ir tikai viena Māte; saskaņā ar ticību, Kristus ir mūsu visu auglis.“ (Sv. Ambrozijs, Expositio Evangelii secundum Lucam, 2, 26 (PL 15, 1561))

Cenšoties līdzināties Jaunavai Marijai un atdarinot viņas tikumus, ar Dieva žēlastības palīdzību, mēs panāksim Kristus dzimšanu daudzās dvēselēs, kas, pateicoties Svētā Gara darbībai sevī, identificēsies ar Jēzu. Ja mēs centīsimies dzīvot tā, kā to darīja Vissvētākā Marija — klusi, līdzīgi kā mūsu Kundze, neviena nepamanīti, bez liekiem vārdiem, dodot patiesu un neviltotu kristīgas dzīves liecību, augstsirdīgi un nepagurstoši atkārtojot viņas Fiat (Lai notiek!), ar ko mēs ikreiz atjaunosim savu tuvības saikni ar Dievu —, mēs zināmā mērā būsim līdzdalīgi arī viņas garīgajā mātišķībā.