Bet mēs turpināsim pārdomāt Vissvētākās Jaunavas Marijas — Dieva Mātes noslēpumu, klusi lūdzoties un no sirds dziļumiem sakot: „Svētā Jaunava, Dievmāte, Viņš, kuru debesu debesis nevar pilnīgi apvert, pats iemājoja tavā klēpī, lai pieņemtu cilvēka miesu.“ (Alleluja dziedājums no Vissvētākās Jaunavas Marijas — Dieva Mātes svētku Mises)

Lūk, ko šodienas liturģija piedāvā mūsu lūgšanai: „Svētīga ir Jaunava Marija, kas nesāja mūžīgā Dieva Dēlu.“ (Kopīgie teksti Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, Komūnijas dziesma). Tas vienlaikus ir gan vecs, gan jauns; gan cilvēcisks, gan arī dievišķs izsauciens. Tas ir tā, it kā mēs Kungam teiktu vārdus, ko dažās tautās mēdz sacīt, vēloties kādam izteikt uzslavu: „Lai svētīta māte, kas tevi laidusi pasaulē!“