„Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī.“ (Lk 2, 19) Šī svētā Evaņģēlija īsā piebilde palīdz mums labāk saprast mūsu Mātes piemēru. Centīsimies viņu atdarināt — vērsīsimies pie Kunga, veidojot ar Viņu sirsnīgu sarunu un stāstot Viņam par visu, kas ar mums notiek, pat par visnenozīmīgākajiem notikumiem. Neaizmirsīsim, ka mums tie jāizvērtē, jāpārdomā un jāpalūkojas uz tiem ar ticības acīm, tādējādi cenšoties atklāt Dieva Gribu.

Ja mūsu ticība ir vāja, steigsimies pie Jaunavas Marijas. Svētais Jānis stāsta, ka, redzot brīnumu, ko pēc savas Mātes lūguma Kristus paveica kāzās Kānā, „Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.“ (Jņ 2, 11) Mūsu Māte vienmēr aizbildina par mums pie sava Dēla, lūdzot, lai Viņš uzklausa mūs mūsu vajadzībās un atklājas mums, lai mēs atzītu: „Tu esi Dieva Dēls.“