Atcerieties, ka mūsu Mātes, Vissvētākas Jaunavas Marijas, acīs mēs vienmēr būsim bērni, jo viņa mums paver ceļu uz Debesu valstību, kas tiek dāvāta vienīgi tiem, kas kļūst kā mazi bērniņi. (sal. Mt 19, 14) Nekad neatkāpsimies no mūsu Kundzes! Tā mēs vislabāk parādīsim mūsu Mātei cieņu un godu, kas viņai pienākas — esot viņas tuvumā, runājot ar viņu, izrādot savu mīlestību, pārdomājot savā sirdī viņas šīs zemes gaitas, un stāstot viņai par mūsu pašu cīņām, veiksmēm un neveiksmēm.

Tas palīdzēs mums no jauna atklāt mariānisko lūgšanu nozīmi, kas Baznīcā tiek skaitītas jau izsenis, tā it kā mēs tās izteiktu pirmo reizi mūžā. Kas gan cits ir „Esi sveicināta, Marija“ un „Kunga Eņģelis“, ja ne mīlestības pilni slavinājumi Jaunavas Marijas dievišķajai mātišķībai? Un, kad mēs lūdzamies Svēto Rožukroni, kas ir brīnišķīga lūgšana, kuru es vienmēr nenogurstoši iesaku skaitīt visiem kristiešiem, mēs ar sirdi un prātu pārdomājam Marijas apbrīnojamās dzīves noslēpumus, kas ir arī mūsu ticības galvenie noslēpumi.