Liturģisko gadu visā tā garumā grezno svētki Jaunavas Marijas godam. Dievmātes kulta pamatā ir Mūsu Kundzes dievišķā mātišķība, kas ir visu to dāvanu un žēlastību avots, ar kurām viņu ir apveltījusi Vissvētākā Trīsvienība. Ikviens, kurš nobažījies par to, vai tikai Vissvētākās Jaunavas Marijas godināšanas kults kaut kādā veidā nemazina pielūgsmi, kas pienākas Dievam, parāda vājas zināšanas par savu kristīgo ticību un bērna mīlestības trūkumu. Mūsu Māte, kas ir pazemības paraugs, gavilēja, sakot: „No šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds. Un Viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.“ (Lk 1, 46-50)

Nebūsim skopi parādot mūsu Kundzei mīlestību viņas svētkos. Pacelsim savas sirdis pie viņas biežāk, lūdzot mūsu Mātei visu, kas mums vajadzīgs, pasakoties par viņas nemitīgajām mātes rūpēm, un uzticot viņai savus mīļos. Bet, ja mēs patiešām vēlamies rīkoties kā labi bērni, mums nav nepieciešams gaidīt svētkus, lai parādītu Jaunavai Marija, ka viņu mīlam. Ikviena diena tam būs piemērota, jo tiem, kas viens otru patiesi mīl, visas dienas ir vienādi labas, lai izrādītu savu mīlestību.