292

Varbūt kāds no jums varētu domāt, ka mūsu ikdiena ar visiem tās pienākumiem, rūpēm un steigu mums nemaz nepalīdz dzīvot pastāvīgi paturot sirdī tik nevainīgu būtni, kāda ir mūsu Kundze. Es vēlos aicināt jūs pārdomāt to labāk. Ko mēs allaž meklējam it visā, ko darām, pat īpaši pie tā nepiedomājot? Ja mūsu virzītājspēks ir mīlestība uz Dievu un mēs strādājam ar tīru nodomu, mēs meklējam visu, kas ir labs un tīrs; visu, kas nes mieru mūsu sirdsapziņai un laimi mūsu dvēselei. Jūs teiksiet, ka neraugoties uz to, mēs vēl aizvien pieļaujam daudz kļūdu. Bez šaubām, tomēr tieši atzīt šīs kļūdas nozīmē vēl nemaldīgāk apjaust, kāds ir mūsu mērķis — tā ir laime, kas nav īslaicīga un pārejoša, bet gan dziļa, mierpilna, cilvēciska un pārdabiska.

Ir tikai viena radība virs zemes, kas sasniedza šādu laimi, jo viņa bija un ir Dieva meistardarbs — mūsu Vissvētākā Māte Marija. Viņa ar miesu un dvēseli dzīvo Debesu valstībā kopā ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, un no turienes mūs sargā. Tā ir tā pati Jaunava, kas piedzima Palestīnā; tā pati, kas, būdama vēl bērns, veltīja sevi Dievam; kas saņēma vēsti no erceņģeļa Gabriēla, dzemdēja mūsu Pestītāju un bija Viņam līdzās Krusta pakājē.

Viņa ir visu augstāko ideālu iemiesojums, tomēr mums nevajadzētu domāt, ka Jaunavas Marijas cildenums un lielums dara mums viņu tālu un nepieejamu. Viņa ir žēlastības pilna, visas pilnības kopums, un viņa ir Māte. Viņas spēkos ir Dieva priekšā mums izlūgt visu, ko viņai prasām, un — līdzīgi ikvienai mātei — viņa patiesi vēlas, lai mēs to saņemtu. Kā māte viņa arī zina un saprot mūsu vājības. Jaunava Marija mūs iedrošina un aizbildina par mums. Viņa palīdz mums mūsu ceļā un, pat tad, kad mums liekas, ka viss jau zaudēts, viņai vienmēr ir padomā risinājums.

Temati
Šis numurs citā valodā