Atbildīgi Dieva priekšā

„„Cilvēku Viņš ir radījis pirmsākumos, tā rokās ir atstājis izvēli.“ (Sīr 15, 14) Tas nebūtu iespējams, ja cilvēkam nebūtu izvēles brīvības.“ (Sv. Akvīnas Toms, Quaestiones disputatae. De Malo, q. VI, a.1.) Mēs esam atbildīgi Dieva priekšā par visām savām brīvi izdarītajām izvēlēm. Šeit nav vietas anonimitātei. Cilvēks atrodas aci pret aci ar savu Kungu, un pēc savas brīvas gribas var izvēlēties: dzīvot kā Dieva draugs vai kā Viņa ienaidnieks. Ar to sākas iekšējās cīņas ceļš, kas turpinās visas dzīves garumā, jo, kamēr vien būsim uz šīs zemes, mēs nekad nesasniegsim brīvības pilnību.

Mūsu kristīgā ticība liek mums rūpēties, lai ikviens varētu baudīt pilnīgu brīvību; pirmais solis, ceļā uz to prasa noraidīt jebkādu ticības uzspiešanu ar viltu. „Ja mēs esam pievērsti Kristum ar spēka palīdzību, mēs ticam paši to nevēloties; tā ir vardarbība, nevis brīvība. Mēs varam negribot ieiet Baznīcā. Mēs varam negribot tuvoties altārim. Mēs pat varam negribot pieņemt Sakramentu. Bet mēs varam ticēt vienīgi tad, ja paši to vēlamies.“ (Sv. Augustīns, In Ioannis Evangelium tractatus, 26, 2 (PL 35, 1607)) Ir skaidrs, ka cilvēkam, sasniedzot apzinīgu vecumu, ir nepieciešams izmantot personisko brīvību gan lai ieietu Baznīcā, gan lai atbildētu uz pastāvīgajiem aicinājumiem, ko Kungs mums izsaka.