Strādāt auglīgi Dieva dēļ

Tagad pārdomāsim līdzību par cilvēku, kas „pirms aizceļošanas sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu mantu.“ (Mt 25, 14) Ikvienam no viņiem kunga prombūtnes laikā tiek uzticēta atšķirīga mantas daļa. Domāju, ka būtu lietderīgi pārdomāt to, kā rīkojās cilvēks, kurš bija saņēmis vienu talentu. Viņa rīcība bija tāda, kādu manā zemē cilvēki sauc par „dzeguzes parazītismu“. Viņa aprobežotais prāts domā un šaubās, bet tad izlemj — viņš „aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga naudu.“ (Mt 25, 18)

Kādu gan darbu šis cilvēks varēs darīt turpmāk, ja viņš ir atteicies no darba instrumentiem? Izvēloties vieglāko ceļu, viņš ir rīkojies bezatbildīgi. Kad kungs atgriezīsies, viņš vienkārši atdos to, ko bija saņēmis. Sākot no šī brīža un turpmāk viņš tikai notrieks savu laiku — minūtes, stundas, dienas, mēnešus, gadus — visu dzīvi! Pārējie tikmēr ir aizņemti tirgojoties. Viņi godprātīgi rūpējas par to, lai varētu atgriezt viņiem uzticēto mantas daļu ar uzviju, jo kungam ir tiesības saņemt augļus. Viņa norādījumi ir pilnīgi skaidri: negotiaminidumvenio — „tirgojieties, kamēr es pārnākšu!“ (Lk 19, 13) Bet šis cilvēks nolemj tā nedarīt un līdz ar to visa viņa dzīve kļūst bezjēdzīga.