Lai atbilstu savam kristīgajam aicinājumam, mums jārāda citiem labs piemērs — aiz mīlestības uz Dievu, aiz mīlestības uz cilvēkiem. Pielieciet pūles, lai jūsu rīcība vienmēr būtu izsvērta un taisnīga kā atbildīgam cilvēkam pienākas, lai jūs nevienā neizraisītu sašutumu, neradītu pat visniecīgākās aizdomas par to, ka Dieva bērni varētu būt nekam nederīgi slaisti, lai jūs nevienam nenodarītu kaitējumu. Lauksaimniekam, kurš, aparot laukus, nemitīgi paceļ savu sirdi pie Dieva, tāpat kā galdniekam, kalējam, biroja darbiniekam, akadēmiķim — visiem patiesiem kristiešiem — jābūt par piemēru saviem darbabiedriem. Bez iedomības, jo savās sirdīs mēs ļoti skaidri apzināmies, ka, vienīgi pateicoties Dieva palīdzībai, mēs varam gūt uzvaru, jo tikai paši saviem spēkiem mēs pat salmiņu no zemes nespētu pacelt. (sal. Jņ 15, 5) Tāpēc ikvienam savā darbā — lai kāds arī būtu viņa stāvoklis sabiedrībā — jājūt atbildība pārvērst to par Dieva darbu, visur sējot Kunga mieru un prieku. „Īstens kristietis vienmēr ir miera un prieka nesējs. Miera — jo viņš saprot, ka atrodas Dieva klātbūtnē; prieka — jo viņš redz, ka ir Dieva svētību ieskauts. Šāds kristietis patiešām ir īsta personība, svēts Dieva kalpotājs.“ (Sv. Klements no Aleksandrijas, Stromata, 7, 7 (PG 9, 451))