Stiprums (drosme), miers, pacietība, augstsirdība

Tagad apdomāsim dažus no šiem cilvēciskajiem tikumiem. Kamēr runāšu, jūs no savas puses turpiniet sarunu ar mūsu Kungu: lūdziet, lai Viņš mums visiem palīdz un mudina mūs šodien dziļāk izprast Viņa Iemiesošanās noslēpumu, lai arī mēs ar savu dzīvi mācētu saviem līdzcilvēkiem sniegt dzīvu liecību par Viņu, kurš ir nācis, lai mūs atpestītu.

Nevienam cilvēkam — vai viņš būtu kristietis, vai nē — dzīve nav viegla. Protams, reizēm gadās, ka viss notiek tā, kā esam plānojuši. Bet parasti tas ilgst tikai īsu brīdi. Dzīvē mēs vienmēr saskaramies ar grūtībām un savās sirdīs izjūtam gan prieku, gan sarūgtinājumu. Tieši šajā, tēlaini izsakoties, kalēja smēdē cilvēks var iemantot stiprumu, pacietību, augstsirdību un izturību.

Stipruma jeb drosmes tikums piemīt cilvēkam, kurš neatlaidīgi dara to, ko viņam liek sirdsapziņa. Viņš nemēra darba vērtību balstoties vienīgi uz ieguvumiem, ko tas viņam sniedz, bet gan raugoties uz to, kādu kalpojumu šis darbs nes citiem. Reizēm stiprs cilvēks cieš, tomēr nekad nepadodas; viņš raud, bet savas asaras norij. Kad nāk smagas un neparedzētas grūtības, tās viņu nesaliec. Atcerieties piemēru, ko sniedz Makabiešu grāmata — kāds vecs vīrs, Elāzārs, izvēlas mirt, lai nepārkāptu Dieva likumu: „Tāpēc, tagad drosmīgi aiziedams no dzīves, es būšu izrādījies sava vecuma cienīgs un jauniešiem būšu atstājis cildenu piemēru labprātīgi cēli doties nāvē svēto un godājamo likumu dēļ.“ (2 Mak 6, 27-28)