Josemaría Escrivá Obras
301

Noslēpums. Skali pasacīts noslēpums: pasaules krīzes ir svēto krīzes. Dievam ir vajadzīga saujiņa “savējo“ katrā cilvēciskās darbības laukā. Bet pēc tam… “pax Christi in regno Christi“ - “Kristus miers Kristus Valstībā“.


302

Tavs krusts. Kā kristietim tev vienmēr jānēsā krusts. Novieto to uz sava darbgalda. Noskūpsti to pirms gulētiešanas un pēc pamošanās. Un, kad tava nabaga miesa saceļas pret tavu dvēseli, ari tad noskūpsti krustu.


303

Atbrīvojies no bailēm saukt savu Kungu vārdā - Jēzū! Un teikt Viņam, ka Viņu mīli.


304

Pacenties ik dienu atlicināt kaut dažas minūtes tai svētajai vientulībai, kas ir nepieciešama, lai uzturētu iekšējo dzīvi.


305

Tu man raksti: “Man pietrūkst vienkāršības. Taču bez tās nevar kļūt pilnīgs, jo vienkāršība ir pilnības sāls. ja vien Kungs un jūs palīdzētu man…“

Kungs tevi neatstās, ari es tev palīdzēšu. Bet tu pats - nesnaud un pilnveido sevi!


306

To, ka cilvēka dzīve virs zemes ir karadienests, jau pirms daudziem gadsimtiem teica Ījabs.

Taču ir vēl tādi aušas, kuriem tas nav zināms.


307

Tava garīgās dzīves aizsardzība darbojas pēc kara taktikas noteikumiem. Attālākajās pozīcijās, kas atrodas ievērojamā attālumā no galvenā cietokšņa, tu uzsāc kauju pēc kaujas - ikdienas garīgo cīņu ar ienaidnieku.

Arī viņš sīvi cīnās: traucē tev lūgties, novērš no darba, iedveš tev domas par tavas pašaizliedzības bezjēdzīgumu.

Bet cik grūti viņam ir ieņemt pašu cietoksni, nokļūt līdz torņiem un tiltiem! Lai ari garīgās dzīves aizsardzība ir nepilnīga, tomēr ienaidnieks būs izmocīts, un viņš, jūtoties pavisam izvārdzis, vairs nevarēs gūt uzvaru.


308

Es lasu tavu pēdējo vēstuli: “Laime un miers. Esmu laimīgs tikai tad, kad esmu mierpilns. Kas tad ir - miers? Tas ir kaut kas, kas saistīts ar karu. Mieru var iegūt, uzvarot ienaidnieku. Miers - tā ir pastāvīga cīņa. Un tādēļ, lai iegūtu mieru, ir nepieciešams nenogurstoši cīnīties. Dvēsele iegūs mieru tikai caur cīņu.“


309

Kādas gan neizmērojamas žēlsirdības virsotnes atrodam Dieva taisnīgumā! Tiesas namā notiesā to, kurš atzīst savu vainu. Bet Dieva tiesā viņiem tiek piedots.

Lai ir svētīts svētais Gandarīšanas Sakraments!


310

“Induimini Dominum lesum Christum,“ - “Ietērpieties Kungā Jēzū Kristū,“ saka apustulis Pāvils romiešiem.

Tieši gandarīšanas sakramentā mēs ietērpjamies Jēzū Kristū un visos Viņa nopelnos.


311

Cīņa. Cīņai ir pārdabiska nozīme. Tu man saki: “Pasaule nezina, ka cīņai ir garīga nozīme.“

Tā ir vislielākais šķērslis viegla ceļa meklētājiem. Bet tomēr šī cīņa mums ir jāmīl, kā mūks mīl paššaustīšanos.


312

Cik liels ir Tava vārda spēks, Kungs! Kā parasti, savu vēstuli es iesāku ar vārdiem: “Lai Jēzus tevi sargā!“

Un tu man atbildēji: “Nesen šis jūsu sveiciens “Lai Jēzus tevi sargā!“ man palīdzēja izvairīties no briesmām. Lai Viņš sargā ari jūs visus.“


313

Tu sacīji: “Dieva palīdzība ir nenovērtējama. Ko gan es iesāktu bez tās! Centīšos pārveidot sava rakstura asās šķautnes un par to Viņam pateikšos.“

Man nav nekas piebilstams.


314

“Tu man palīdzēsi, es paļaujos uz tevi,“ es tev rakstīju. Kas gan cits mums atlika, kā vienīgi pa/auties uz Viņu!


315

Misionārs. Tu sapņo kļūt par misionāru un sludināt pasaulē Dieva Vārdu. Tava sirds, līdzīgi Sv. Franciskam Ksavjeram, alkst iekarot Kungam visu pasauli: Japānu un Ķīnu, Indiju un Krieviju. Tu vēlies pie Viņa kājām nolikt visu Āfriku un Austrāliju, visu Amerikas kontinentu un Ziemeļeiropu…

Aizdedzini šo uguni savā sirdi, šis svētās alkas - dāvināt Kungam šis dvēseles. Bet neaizmirsti, ka labākais misionārs ir tas, kas pazemīgi paklausa. Paliec tur, kur esi, - savā darbavietā, strādājot tālu no citām zemēm, kas tik ļoti tevi vilina, - šādi tu slavē Dievu visur - gan “šeit“, gan “tur“ neatkarīgi no ģeogrāfiskā stāvokļa -, un apustuliskās darbības lauks tev paveras kā tur, tā ari šeit. Vai tu nejūti, ka, tāpat kā Franciskam Ksavjeram, tavas rokas ir pagurušas - tik daudzus nokristot?


316

Tu saki, ka mīli? Vai liela ir tava mīlestība? Vai tu mīli tik kaislīgi, kā skopais mīl zeltu; maigi, kā māte - savu bērnu; neprātīgi, kā godkārais - pagodinājumu; alkatīgi, kā baudkārais savas nožēlojamās baudas?

Vai jūti šo maigumu, šo neprātību, šis trīsas, šo liesmu? Nē? Tad jau tu nemīli!


317

Kāda tieksme dzīties pakaļ pasaulīgajiem labumiem! Cilvēkus apņem slāpes pēc pagodinājumiem un slavas. Mīlas kaisle un alkatība sadragā cilvēku sirdis pa daļām. Viņi visi bagātie un nabagie, vecie un jaunie, vīrieši, sievietes un pat bērni - ir tik līdzīgi cits citam.

Ja ar tādu pašu aizrautību tu pievērsīsies savai dvēselei, Kungā tu atradīsi dzīvu, dedzīgu ticību. Un tad nebūs nepārvaramu šķēršļu mūsu apustuliskajā darbā.


318

Tev, kas mīl sporta sacensības, kā labs padoms lai ir apustuļa vārdi: “Nescitis quod ii qui in stadio currunt omnes quidem currunt, sed unus accipit bravium? Sic currite ut comprehendatis!“ - “Vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!“


319

Koncentrējies. Meklē sevi Dievu un vērīgi ieklausies Viņā.


320

Uzmodini sevi cildenas domas, svētas vēlēšanās. No dzirksteles var iedegties ugunskurs.


321

Ieklausies mani, apustuliskā dvēsele! Vai tad saskarsme ar Kungu, viņa mīlestība pret tevi, tava ticība, ar kādu tu jau tik ilgi dzīvo, vai tā tev neko nenozīmē?


322

Taisnība, ka mūsu tabernākulu es dēvēju par Betāniju. Un tu to nesaproti. Iemīli Mācītāja draugus - Lācaru, Mariju, Martu, un tava nesaprašana izgaisīs kā dūmi, un tu sapratīsi, kāpēc es tā daru.


323

Tu zini, ka pastāv evaņģēliskie padomi. Tos ievērot nozīmē - smalkjūtīgi mīlēt.

Mēdz teikt, ka tas ir ceļš nedaudziem. Dažreiz es jūtu, ka tas varētu būt ceļš daudziem.


324

“Quia hic homo coepit aedificare et non potuit consummare.“ - “Šis cilvēks iesāka gan celt, bet nespēja pabeigt.“

Kāds bēdīgs komentārs. Ja tu negribēsi, - tas nekad netiks attiecināts uz tevi. Tev nekas netraucē uzbūvēt sava svētuma celtni. Jo viss tev ir dots: gribasspēks un Dieva žēlastība.


Iepriekšējais Nākamais