Josemaría Escrivá Obras
387

Svētuma līmeni, kādu no mums gaida Kungs, raksturo trīs iezīmes: svētā nepiekāpība, svētā piespiešana un svētā nekautrība.


388

Svētā nekautrība krasi atšķiras no laja uzdrīkstēšanās.


389

Svētā nekautrība atklājas jau agrā bērnībā. Bērnu nekas neuztrauc. Atšķirībā no pieaugušā viss viņam šķiet dabisks un nešķiet kaunēšanās vērts kaut ari uz viņu noraudzītos visa pasaule…

Šis nekautrīgums pārdabiskā nozīmē norāda uz šādiem pretstatiem: uzslava - nicinājums, apbrīna - apsmiekls, gods - negods, veselība slimība, bagātība - nabadzība, skaistums - neglītums…

Labi... nu un tad?


390

Uzsmaidi pazemojumam, ignorējot aizskarošos vārdus, nicīgo izturēšanos. Saskati un sajūti sevī un visā, kas tev apkārt, tikai Dievu.

Tādā veidā tev izdosies iemantot svēto nekautrību, kas tev ir vajadzīga, lai dzīvotu ar dižena kristieša smalkjūtību.


391

ja tev piemīt svētā nekautrība, tad kāda nozīme ir tam, ko teica vai ko teiks citi?


392

Pārliecini sevi par to, ka nav nekā smieklīga cilvēkā, kurš ir izvēlējies darīt to, kas labāks.


393

Tas, kurš ir pārāk piekāpīgs, agri vai vēlu notiesās Jēzu uz nāvi.


394

Kompromiss - droša zīme, ka tev nav bijusi taisnība. Cilvēks, kurš piejauj kompromisu ticības, goda un ideālu jautājumos, ir cilvēks bez ticības, bez goda un bez ideāliem.


395

Kāds Dieva cilvēks, kurš jau bija norūdīts garīgās cīnās, sprieda tā: “Kāpēc es nepiekāpjos? Skaidrs, ka tāpēc, ka esmu pārliecināts par savu spriedumu patiesumu.“ Turpretim tu ielaidies kompromisos. Vai tu piekāptos, ja kāds sacītu, ka divi reiz divi ir trīsarpus? Nē? Tik mazsvarīgā lietā pat draudzības dēļ ne?

Redzi? Tu kļuvi nepiekāpīgs. Tas tāpēc, ka pirmo reizi mūžā tu esi pārliecināts par savu taisnību.


396

Svētā nepiekāpība nav tas pats, kas neiecietība.


397

Savos uzskatos vienmēr esi stingrs un nelokāms, savukārt sadzīvē - maigs un piekāpīgs. Kā vatētā segā ietīts kalēja veseris.


398

Nepiekāpība - tā nav vienkārši nepiekāpšanās. Tā ir “svētā nepiekāpšanās“. Neaizmirsīsim, ka ir ari “svētā piespiešanās“.


399

ja, cenšoties izglābt cilvēka fizisko dzīvību, uzslavas cienīgi ir lietot dažādas piespiešanas metodes, lai cilvēks neizdarītu pašnāvību…, tad kāpēc mums nav ļauts lietot līdzīgas metodes, lai izglābtu to daudzo cilvēku dzīvības, kuri tiecas izdarīt dvēseles pašnāvību?


400

Cik noziegumu tiek izdarīts taisnīguma vārdā! ja tu tirgotos ar šaujamieročiem un ja kāds tev piedāvātu samaksāt par ieroci, lai ar to nogalinātu tavu māti, vai tu pārdotu viņam šo ieroci?.. Bet vai tad viņš nebija gatavs samaksāt noteikto summu? Profesor, žurnālist, politiķi, diplomāt, padomājiet!


401

Dievs un drosme. Drosme nav neapdomība. Drosme nav pārdrošība.


402

Lūdz piedošanu ne tikai par saviem grēkiem. Mīli Viņu ne tikai ar savu sirdi...

Atlīdzini Viņam visus apvainojumus, kas tika izdarīti un vēl tiks izdarīti... Iemīli Viņu ar visu to cilvēku siržu spēku, kuri Viņu tika visvairāk mīlējuši.

Esi drosmīgs! Pasaki Viņam, ka mīli Viņu vēl kvēlāk nekā Svētā Marija Magdalēna, vēl pašaizliedzīgāk nekā Svētā Avilas Terēze un mazā Svētā Terēze… Pasaki, ka esi Viņam pieķēries vēl vairāk nekā Svētie Augustīns, Dominiks un Francisks, vairāk nekā Ignācijs un Ksavjers.


403

Esi drosmīgāks! Un, ja tev ko vajag, tad, balstoties uz “Fiat!“ - “Lai notiek!“, nelūdz, bet saki: “Kungs Jēzu! Es gribu to un to jo tā lūdzas bērni.


404

Tu apgalvo, ka esi cietis neveiksmi. Tas nav tiesa. Es zinu, ka tu sava mērķa sasniegšanā pilnībā paļāvies uz Dievu, bet pēc tam nevairījies no pasaulīgiem līdzekļiem.

Tu necieti neveiksmi. Šoreiz tikai izpalika panākumi. Pateicies Dievam un sāc visu no sākuma.


405

Tu cieti neveiksmi? Tu vari būt pilnīgi drošs, ka tas tā nav. Tu neesi cietis neveiksmi, bet gan guvis pieredzi. Uz priekšu!


406

Tā bija neveiksme, katastrofa tāpēc, ka tu biji zaudējis mūsu garu. Tu jau zini, ka pārdabiskajā sfērā jebkurš rezultāts (uzvara? sakāve?) vienmēr saucas vienādi - veiksme.


407

Nejauksim tās tiesības, kas tev pie-šķirtas tavā kalpošanā, ar tām, kas ir personīgās. No pirmajām nekad nedrīkst atteikties.


408

Svētulīgais attiecībā pret svēto ir tas pats, kas liekulis attiecībā pret dievbijīgo, - tā karikatūra.


409

Nevajag domāt, ka ir kaut kā vērts mūsu šķietamais svētuma tikums, ja to nepavada parastie kristieša tikumi. - Tas būtu tas pats, ja izgreznotu sevi ar dārglietām, būdams ģērbies tikai veļā.


410

Lai tavs tikums nav skaļš!


411

Ne mazums viltus apustuļu pret savu gribu izdara daudz laba tautas masām, sludinādami Kristus mācību, kurai gan paši neseko.

Taču šis labais nekompensē to milzīgo ļaunumu, ko viņi nodara, nogalinot vadoņu, apustuļu dvēseles, kuri ar riebumu novēršas no tiem, kas paši nepilda to, ko māca citiem.

Tāpēc tie, kas nevēlas dzīvot taisnu dzīvi, nedrīkst stāties pirmajās rindās.


412

Lai tavas Mīlestības uguns nav kā malduguns, kas nespēj nedz aizdegt to, kam pieskaras, nedz siltumu dot.


413

Sātaniskais “non serviam“ - “es nekalpošu“ ir izrādījies ļoti auglīgs. Bet vai ikdienā tu nejūti spēcīgu impulsu lūgt un darboties, iesaucoties: “Serviam!“ - “Kalpošu! Es kalpošu Tev, būšu Tev uzticīgs!“, kas auglībā ievērojami pārspētu sātanisko saucienu?


414

Cik skumji ir redzēt kroplu “Dieva cilvēku“! Bet vēl skumjāk ir raudzīties uz kūtrumā un vienaldzībā ieslīgušu “Dieva cilvēku“.


415

Nepiešķir lielu nozīmi tam, ko cilvēki uzskata par uzvaru vai sakāvi. Cik gan bieži uzvarētājs beigās izrādās zaudētājs!


416

“Sine me nihil potestis facere!“ - “Bez manis jūs neko nespējat darīt!“ Lūk, jauna gaisma manām acīm - svētā Evaņģēlija mūžīgā gaisma.

Es nereti daru muļķības? Nav brīnums.

Vislabāk jebkuru savu darāmo ir ielikt Kristus rokās. Tad manos darbos vairs nebūs kļūmju, jo tie būs “mūsu darbi“. “mani un Jēzus“.


Iepriekšējais Nākamais