Josemaría Escrivá Obras
440

Kad būsi pabeidzis savu darbu, Kristus vārdā palīdzi savam brālim, tikai to dari tik neuzkrītoši un smalkjūtīgi, lai viņš nenojaustu, ka tu dari vairāk, nekā tev pienāktos.

Tā būs Dieva bērna cienīga rīcība.


441

Tevi sāpina tava tuvākā mīlestības trūkums. Padomā, cik ļoti Dievam sāp tavas mīlestības trūkums.


442

Nedomā ne par vienu neko sliktu, pat ja kāda cilvēka vārdi vai darbi dotu tam pamatotu iemeslu.


443

Atturies no kritikas. Ja nevari uzslavēt, klusē.


444

Nekad nerunā sliktu par savu brāli, pat ja tev būtu pietiekami daudz iemeslu to darīt. Aizej uz dievnamu, palūdzies pie tabernākula, tad dodies pie priestera, sava garīgā tēva, un atklāj viņam savas raizes.

Bet nevienam citam.


445

Tenkošana piesārņo dvēseli un mazina apustuliskās kalpošanas rezultātus. Tā ir pretrunā ar mīlestību pret tuvāko, tā izšķiež spēkus, atņem mieru un ir šķērslis vienotībai ar Dievu.


446

Ja tev pašam ir tik daudz trūkumu, tad kāpēc tu brīnies, ka arī citiem ir vainas?


447

Daudzi cilvēki izšķiež savu laiku (visu dzīvi!), citus aprunājot, dažādi nosodot. To visu redzot, es izvēlos klusēšanu. Es saprotu, Dievs, kāpēc Tu prasīsi norēķinu par katru izteikto vārdu.


448

Vieglāk ir runāt nekā darīt. Vai tu, vienmēr būdams tik ass un dzēlīgs, kaut vienu reizi esi pamēģinājis izdarīt labi to, ko citi, tavuprāt, dara ārkārtīgi slikti?


449

To dēvē par baumu izplatīšanu, tukšām tenkām, ķengāšanos, neslavas celšanu, intrigām, viltvārdību… Bet varbūt apmelošanu? Nelietību?

Kad kritiķa funkcijas uzņemas tie, kuriem par lietas būtību nav ne mazākās izpratnes, neiznāk nekas vairāk kā vienīgi aprunāšana.


450

Cik ļoti “taisnīgo“ netaisnība aizvaino Dievu, un kādu Jaunumu tā nodara daudzām dvēselēm…, bet cik daudzus tomēr ciešanās attīra!


451

Lai jūsos nav vēlēšanās nosodīt. Katrs redz lietas no sava viedokļa… un bieži vien pēc savas aprobežotās saprašanas… turklāt aizspriedumu aizplīvurotām acīm.

Bez tam daudzi redz pasauli kā mūsdienu avangardiskie gleznotāji - galēji subjektīvi un neordināri: uz audekla uztriepuši dažas līnijas, viņi apgalvo, ka tas esot jūsu portrets, jūsu raksturs, jūsu dzīve.

Cilvēk, cik maznozīmīgi ir tavi spriedumi! Netiesājiet, pirms nebūsiet izsijājuši tos caur lūgšanas sietu.


452

Centies tūlīt pat piedot tiem, kuri tev dara pāri, jo, lai cik lieli būtu apvainojumi un pāridarījumi, Dievs tev ir piedevis nesalīdzināmi vairāk.


453

Tu citiem cel neslavu? Tas nozīmē, ka vājinās tavs kristieša gars. Ja tu neiemācīsies klusēt, katrs tavs vārds būs solis ceļā uz apustuliskās darbības ārdurvīm.


454

Nespriediet, neuzklausījuši abas puses. Pat tie cilvēki, kuri uzskata sevi par godprātīgiem, bieži vien aizmirst šo elementāro likumu.


455

Vai tu apzinies ļaunumu, kādu tu vari nodarīt, metot akmeņus ar aizsietām acīm? Un vai tu apzinies Jaunumu, kādu tu vari nodarīt, mētājoties ar frāzēm, kad tavas acis ir aizplīvurojusi vieglprātība vai naids?


456

Kritizēt un iznīcināt - tas nav grūti. Jebkurš mūrniekzellis ir spējīgs sagāzt katedrāles mūrus.

Celt - lūk, darbs, kam ir vajadzīgi meistari.


457

Nenosodi to, kas ir augstāks par tevi. Viņš ir ar lielāku pieredzi, viņš arī labāk zina, kāds lēmums ir jāpieņem. Viņam ir gudri padomdevēji, bet pats galvenais - Dievs viņam ir dāvājis īpašas žēlastības. Dievs apgaismo un atbalsta viņu. Vai tad tu to vēl neesi pamanījis?


458

Cilvēces saltais egoisms liek tev augstāk vērtēt tavu tuvinieku mīlestību.


459

Tava mīlestība ir pavisam savāda. No tālienes tu izstaro gaismu un pievelc. Bet tuvumā tu atgrūd, jo tev pietrūkst siltuma. Cik žēl!


460

“Frater qui adiuvatur a fratre quasi civitas firma.“ - “Brālis, kam palīdz viņa brālis, ir stiprs kā nocietināta pilsēta.“ Padomā par to un apņemies dzīvot brālībā, kā es tev to vienmēr esmu ieteicis.


461

Es redzu, ka tu nedzīvo pēc Dieva likuma - mīlestībā pret brāļiem. Atgādinu tev mīlestības pilnos apustuļa Jāņa vārdus: “Filioli mei, non diligamus verbo neque lingua, sed opere et veritate!“ - “Mani bērniņi, nemīlēsim vārdos, ne ar mēli, bet darbos un patiesībā!“


462

Ja tu dzīvo mīlestībā pret brāļiem, tad pat jūsu kopīgās vājības kļūst par spēku, jo jūs cits citu atbalstāt darbā, dzīves grūtībās un tādējādi izpildāt savu pienākumu.

Līdzīgi ir ari ar kāršu namiņu, kur kārtis, cita citu balstot, notur tā stāvu.


463

Žēlsirdība izpaužas ne tik daudz došanā, cik izpratnē. Tāpēc centies izprast savu tuvāko, atrodi attaisnojumu viņa rīcībai, kas vienmēr ir iespējams. It īpaši tad, ja tavs pienākums ir spriest tiesu.


464

Vai tu zini, ka šī cilvēka dvēsele ir briesmās? No tālienes ar savu dzīvi vienotībā ar Dievu tu vari sniegt viņam palīdzību. Tāpēc met šaubas pie malas un palīdzi viņam!


465

Man patīk, ka tu gādā par saviem brāļiem, - tas liecina par jūsu savstarpējo mīlestību. Tikai raugies, lai šī gādība nepārvēršas par bažām.


466

Tu man raksti: “Cilvēki bieži vien ir dāsni savos solījumos, taču, tiklīdz saruna ievirzās par naudu, sākas nebeidzamas atrunas vai skaistu, bet tukšu vārdu plūdi, ko pavada uzspēlēts entuziasms. Kad ir jāsteidzas kādam palīgā, kad ir nepieciešams upuris, daudzi steidzas paslēpties “ēnā“, Bet, ja tomēr sadūšojas palīdzēt, tad gan tiek sacelts īsts jampadracis! Pieņemšanas, balles, televīzijas pārraides un ziedotāju saraksts avīzēs…“

Bēdīgi. Bet ir ari izņēmumi. Tu ari vari būt viens no tiem, kas, dodot mīlestības dāvanas, neļauj savai kreisajai rokai zināt, ko labā dara.


467

Grāmatas. Es izstiepu roku kā ubags un lūdzu grāmatas - garīgo barību, kas tik ļoti nepieciešama jaunā kristieša prātam. Izstiepu roku… un paliku tukšā!

Kungs Jēzu, kāpēc viņi nesaprot, ka garīgā barība var būt vēl nepieciešamāka par maizi?


468

Tu esi ārkārtīgi naivs. Žēlsirdīgu cilvēku ir gaužām maz. Atdot kādam savas novalkātās drēbes un sīknaudu vai ielikt izstieptajā rokā dažus grašus - tā vēl nav patiesa žēlsirdība. Un man prātā nāk tikai viena doma: mēs abi gan nebūsim skopi, dodot un atdodot sevi. Tā mēs panāksim, ka tie, kuri nāks ar mums saskarē, nejutīsies vīlušies.


469

“Sveicini visus svētos. Visi svētie sveicina jūs. Sūtiet sveicienus visiem svētajiem, kas atrodas Efesā. Visiem Jēzus Kristus svētajiem, kas dzīvo Filipos.“

Vai nav aizkustinošs vārds - svētie -, ko pirmie kristieši lietoja, uzrunājot cits citu?

Mācies, kā jāizturas pret saviem brāļiem!


Iepriekšējais Nākamais