Josemaría Escrivá Obras
517

“Et unam, sanctam, catholicam et apostolicam Ecclesiam.“ Es zinu, ka katrs no šiem vārdiem - “Es ticu svētai, katoliskai un apustuliskai Baznīcai“ - dziji atbalsojas tavā sirdī. Tādēļ tu tos arī izrunā tik lēni.


518

Svētīgs ir tas, kurš no visas sirds saka: “Es mīlu savu Māti, svēto Baznīcu!“


519

“Serviam!“ - “Es kalpošu!“ Šie vārdi apliecina tavu apņemšanos uzticīgi kalpot Dieva Baznīcai, atdodot par to gan visus savus pasaulīgos labumus, gan pašu dzīvi.


520

Katoliskā! Apustuliskā! Romas! Esmu laimīgs, ka tu jūties tik “romisks“, un ļoti priecājos, ka tev ir vēlēšanās doties svētceļojumā uz Romu “vide re Petrum“ - “redzēt Pēteri“.


521

Cik gan daudz labestības cilvēkiem ir parādījis Kristus, atstājot savai Baznīcai Svētos Sakramentus, kas ir kā dziedinošas zāles ikvienai dvēselei.

Godā tos un esi pateicīgs Kungam un Viņa Baznīcai.


522

Godā dievišķo Baznīcas liturģiju un ceremonijas. Uzticīgi ievēro tās. Tu jau zini, ka mēs, nabaga cilvēki, visu uztveram jutekliski, pat pašu dižāko un skaistāko.


523

Baznīca dzied, jo ne jau vienmēr dvēselei, kura vēlas izplūst lūgšanā, pietiek ar vārdiem vien. Kristieti, izredzētais, - apgūsti, liturģisko dziedāšanu.


524

“Kā lai neslavina Dievu!“ iesaucās kāda mīlestības pārpilna dvēsele, redzot, kādus brīnumus Kungs paveicis ar viņas starpniecību.

Atgādināšu tev šādus vārdus: “Slavini Kungu! Lai tava dvēsele izplūst jūsmīgā, pateicības pilnā lūgšanā.“


525

Būt katolim nozīmē mīlēt savu tēviju, nepiekāpjoties nevienam šajā mīlestībā. Un tajā pašā laikā turot augstā cieņā visu citu tautu cildenos centienus. Par jebkuru Francijas sasniegumu es spēju priecāties kā par savējo. Tāpat kā viss, par ko lepojas itālieši un angļi, vācieši un amerikāņi, aziāti un afrikāņi, izraisa lepnumu arī manī.

Katolis! Plaša sirds, atvērts gars!


526

Ja tevī nav dzijas cieņas pret priesterību un mūku kārtu, tad tava mīlestība uz Dieva Baznīcu nevar būt patiesa.


527

Piemērs, ko rādīja kāda sieviete spitālīgā Sīmaņa namā Betānijā, svaidot Kristus galvu ar dārgām mirrēm, mūs mudina būt dāsniem Dieva lietās.

Pat visas pasaules bagātība, skaistums un varenums nespēj Viņu pietiekami godināt…

Tie, kas Baznīcai pārmet par greznajiem altāriem un tērpiem, par zelta altārtraukiem, lai atceras Kristus uzslavu: “Opus enim bonum operata est in me.“ - “Viņa Man labu darbu darījusi.“


Iepriekšējais Nākamais