Josemaría Escrivá Obras
852

“Iepazīsti “garīgās bērnības ceļu“! Bet ej pa to brīvi, bez īpašas piespiešanās. Ļauj sevi darboties Svētajam Garam.


853

Bērna ceļš. Pilnīga uzticēšanās. Garīgā bērnība. Tie nav nekādi nieki, bet drošs un stabils kristieša dzīves ceļš.


854

Kad bērnība ir garīga, “bērni“ nekad nesaka (un nedara) muļķības.


855

Garīgā bērnība nav saistāma ar vientiesību vai aprobežotību. Tā ir saprātīgs, taisns ceļš, un tā vieglums ir tik grūts, ka dvēsele, ejot pa šo ceļu, turas pie Dieva rokas.


856

Garīgā bērnība pieprasa pakļaut prātu, bet tas ir grūtāk nekā pakļaut gribu. Lai savaldītu prātu, mums vajadzīga ne vien Dieva žēlastība, bet ari nepārtraukta gribas vingrināšana, atkal un atkal noliedzot prāta izpausmes, tieši tāpat, kā mēs noliedzam savas miesas prasības. Tā rodas paradokss: lai varētu iet “bērna ceļu“ un kļūtu par bērnu, vajag kļūt stipram kā īstam vīram.


857

Esi maziņš.; Bērni ir ļoti drosmīgi, pat pārdroši. Tikai bērns prasa nocelt no debesīm mēnesi. Viņš nepievērš uzmanību briesmām, lai iegūtu to, ko vēlas.

Ja šādā bērnā rodas karsta vēlēšanās pildīt Dieva gribu, mīlestība pret Kristu, vēlme uzkrāt zināšanas - tad jūsu priekšā pavisam drīz nostāsies mūsdienu apustuļa tēls, kādu, bez šaubām, Kungs vēlētos redzēt.


858

Kļūsti kā bērns, bet ne kā pusaudzis! Vai esi redzējis kaut ko nejēdzīgāku un derdzīgāku par pusaudzi, kurš tēlo vīrieti, vai vīrieti, kurš tā arī nav izaudzis no pusaudža biksēm?

Nē, Dieva priekšā esi bērns, bet visā pārējā ļoti pieaudzis, ļoti vīrišķīgs. Un atmet šīs klēpja sunīša izdarības.


859

Dažreiz gribas rīkoties bērnišķīgi. Tas, ko mēs šādos brīžos darām, iepriecina Dievu. Tikai nepārvērt to par rutīnu, un tavi darbi būs auglīgi, tāpat kā Mīlestība vienmēr ir auglīga.


860

Dieva priekšā. kurš ir mūžīgs, tu esi mazāks par to divgadīgo bērnu, kas stāv tavā priekšā.

Tu neesi vienkāršs bērns, bet gan Viņa bērns.

Tu esi Dieva dēls. Neaizmirsti to!


861

Bērns, nomazgā tās apgrēcības, kuras tu izdarīji, būdams pieaudzis!


862

Nesaprātīgais bērns! Tajā dienā, kad tu kaut ko noslēpsi no sava garīgā tēva, tava bērnība beigsies, jo tu būsi pazaudējis bērna vienkāršību un atklātību.


863

Ja patiešām kļūsi par bērnu, tu spēsi visu.


864

Ja kļūsiet bērni, jums ne par ko ne-būs jāraizējas. Bērni ātri aizmirst visu slikto un atgriežas pie rotaļām. Arī jūs - atbrīvojieties no rūpēm, uzticēdamies Dievam. un jūs dusēsiet Viņa mierā.


865

Bērns, katru dienu atdod Viņam kaut ko no sevis,... pat savas vājības!


866

Esi labais bērns - veltī Viņam arī to strādnieku darbu, kuri Viņu nepazīst, un to nabaga bērnu šīszemes priekus, kuri apmeklē bezdievīgas skolas.


867

Bērniem nav nekā sava, viss pieder vecākiem… Un tavs Tēvs lieliski zina, kā vislabāk to visu izlietot.


868

Esi mazs. pavisam mazs, divgadīgs vai trīsgadīgs, ne vecāks! Tie, kuri lielāki, ir blēdīgi, jo ar dažādiem izdomājumiem cenšas apmānīt savus vecākus.

Tas tāpēc, ka viņos mīt fomes peccati - grēka iedīglis, bet pieredzes trūkuma dēļ viņi neprot vēl noslēpt savus melus aiz šķietamas patiesības maskas.

Viņi ir pazaudējuši vienkāršību, un bez tās Dieva priekšā tu nekad nekļūsi par bērnu.


869

Bērns, kādēļ tu neatlaidīgi turpini staigāt uz koka kājām?


870

Necenties ātri kļūt pieaudzis! Esi bērns, neskatoties uz to, ka aiz vecuma vai mirsti. Kad bērns paklūp un nokrīt, neviens par to nebrīnās, bet tēvs steidzas viņu piecelt.

Ja pieaudzis cilvēks paklūp un nokrīt, visi smejas. Bet, kad attopas, - līdzjūtīgi žēlo. Bet pieaugušajiem pašiem ir jāpieceļas.

Tu zini no pieredzes, ka katru dienu mēs klūpam un krītam. Kas ar tevi notiktu, ja tu nekļūtu arvien mazāks?

Tāpēc nesteidzies kļūt pieaudzis. Esi bērns, un tevi piecels leva rokas.


871

Bērns, sevis uzticēšana Dievam prasa paklausību.


872

Neaizmirsti, ka Kungs īpaši mīl bērnus un tos, kas kļūst kā bērni.


873

Lūk, bērna dvēseles paradoksi: ja Kristus tev dāvā to, ko pasaule uzskata par labu, tad lai raud tava sirds un pārdomā, cik Viņš ir labs, bet tu - cik esi Viņa dāvanu necienīgs. Ja Viņš tev dāvā to, ko pasaule uzskata par nelabu, - priecājies, jo Viņš dod nekļūdoties. Un tas nozīmē, ka ir pienācis laiks iemīlēt Krustu.


874

Uzgavilē, drošsirdīgais bērns: “Cik ļoti Tevi mīl Svētā Terēze! Cik dedzīgs ir Francisks Ksavjers! Cik drosmīgs un gudrs ir apustulis Pāvils! Bet es… es mīlu Tevi vairāk nekā Terēze, Francisks un Pāvils!“


Iepriekšējais Nākamais