Esi konkrēts! Lai tavi nodomi nav kā brīnumsvecītes, kas padzirksteļo kādu bridi, lai vēlāk aiz sevis kā rūgtu īstenību atstātu nomelnējušu un nekam nederīgu stieples gabalu, kuru nevērīgi izsviež ārā.

Tu esi tik jauns! Tu man šķieti kā kuģis, kas dodas savā pirmajā jūras braucienā. Šī nelielā šodienas novirzīšanās, ja tu to neizlabosi, novedis pie tā, ka ceļa galā tu nenokļūsi ostā.

Neapņemies izdarīt pārāk daudz. Lai tavi nodomi ir konkrēti. Un izpildi tos ar Dieva palīdzību.

Kad tu man sacīji: “jā, es vēlos kļūt svēts'' - es uzklausīju tevi klusēdams, kaut ari šāds apgalvojums, kas ir pārāk nenoteikts un vispārināts, man šķiet muļķīgs.

“Atlikšu to uz rītdienu.“ Dažreiz šie vārdi liecina par saprātīgumu. Bet biežāk - par slinkumu un gļēvulību.

Pieņem šo stingro lēmumu: ja tevi liela un slavē, mēģini atsaukt atmiņā visu zemisko un nekrietno, kas tev piemitis. Cilvēks ir pelnījis tikai pazemojumu un kaunu. Slava un pielūgsme pienākas Dievam.

Centies cienīgi nodzīvot šodienu, neatceroties par vakardienu, kas jau ir pagājusi, un neuztraukties par rītdienu, kuru tu vari pat nemaz nepiedzīvot.

Tieši tagad! Nekavējies sākt tikumisku dzīvi. Nemāni sevi! “Tagad“ nevar būt “pārāk agri“ vai “pārāk vēlu“.

Tu vēlies, lai pasaku, ko domāju par “tavu ceļu“? Lai notiek. Ja tu patiešām atsauksies uz Kunga aicinājumu, tad Dievam par godu tu strādāsi labāk par visiem. Ja kļūsi par lūgšanas cilvēku, tu iegūsi Dieva žēlastību un tad varēsi darīt visgrūtākos darbus, sevi nenogurstoši upurējot.

Un tu būsi laimīgs. Bet vēl laimīgāks vēlāk – Mūžīgajā dzīvē.

Šī brūce vēl sāp, taču neuztraucies, drīz tā sadzīs. Dari to, ko esi iecerējis, lai ari cik grūti tev tas liktos, un sāpe pārtaps mierā. Prieka pilnā mierā.

Tu velcies kā gliemezis un aizvien biežāk neizdari savu darāmo līdz galam. Tevi ir pārņēmis savāds, kristietim nepiedienīgs kūtrums. Saņemies!