Svētā Mise

Ir kāda ļoti svarīga iezīme, kas Jauj pazīt īstenu apustuli, - viņš mīl Svēto Misi.

„Mise bija pārāk apjomīga,“ tu teici. Bet es piebildu: „Jo tava mīlestība bija pārāk sīka.“

Vai nav dīvaini, ka daudzi kristieši, kas sabiedriskajā dzīvē, savā profesionālajā darbībā, pie galda un atpūtas brīžos ir pavisam nesteidzīgi, pēkšņi Mises laikā kļūst nepacietīgi un savās domās pat steidzina priesteri, tiecoties saīsināt Svētajam Altāra Upurim atvēlēto laiku?

„Nedariet Viņam pāri! Nedariet Viņam pāri!“ ar asarām acis teica kāds vecs prelāts priesteriem, kurus tikko bija ordinējis.

Kungs! Kaut man būtu dota balss un vara uzrunāt daudzu jo daudzu kristiešu sirdis!

Cik gauži pie altāra raudāja kāds jauns un svēts priesteris, kurš bija cienīgs kļūt par mocekli. Viņš bija atcerējies gadījumu ar vienu cilvēku, kurš nāves grēkā bija iedrošinājies nākt uz dievnamu, lai saņemtu Svēto Komūniju.

Bet tu? Vai tad tevi neievaino šī svētuma apgānīšana?

Jēzus ir pazemīgs Betlēmē un Nācaretē, un Golgātā… Bet Svētajā Sakramentā viņš ir vēl pazemīgāks un neaizsargātāks nekā silītē, Jāzepa mājā un uz Krusta.

Cik gan ļoti man ir jāmīl Svētā Mise! (Mūsu Mise, Jēzu!)

„Jau cik gadu es katru dienu pieņemu Svēto Komūniju! Cits jau būtu kļuvis par svēto,“ tu man teici, „bet es joprojām esmu tas pats!“

„Mans dēls,“ es tev atbildēju, „turpini tāpat vien katru dienu to pieņemt un padomā: kas tu būtu, ja tu to nebūtu darījis?“

Svētā Komūnija, vienotība, saruna, uzticēšanās - tās ir Vārds, Maize un Mīlestība.

Pieņem Svēto Komūniju. Tā nav necienība. Dari to tieši šodien, kad tu tikko atbrīvojies no „slazda“.

Vai esi aizmirsis, ko Jēzus sacīja? - „Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.“

Kad tuvojies tabernākulam, domā par to, ka Viņš - Viņš pats! - tevi gaida jau divdesmit gadsimtus.

Lūk, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, apslēpts Maizē.

Viņš tā pazemināja sevi aiz mīlestības pret tevi.

Viņš palika šeit tevis dēļ, Tā nav necieņas izrādīšana, ja nepieņem Svēto Komūniju tad, kad neesi tai pienācīgi sagatavojies. Godbijības trūkums ir vienīgi tad, ja to pieņem, būdams tās necienīgs.

Kāds milzīgs žēlastības avots ir Garīgā Komūnija! Biežāk tā lūdzies, un tu sajutīsi ciešu Dieva klātbūtni un lielu vienotību ar Viņu visos savos darbos.

Zināmas uzvedības normas ir jāievēro, ari izrādot godbijību. Iemācies tās! Nožēlu izraisa tie „dievbijīgie“ cilvēki, kuri neprot piedalīties Svētajā Misē, kaut ari to dara vai ik dienas, - neprot pārmest krustu (steigā izdara kaut kādas dīvainas rokas kustības), tabernākula priekšā neprot nomesties uz viena ceļa (tas, kā viņi to dara, ir drīzāk izsmiekls), neprot ar cieņu noliekt galvu Dievmātes atveida priekšā…

Neizstādiet pielūgšanai masveidā ražotas statujas. Labāk lai ir rupji veidots dzelzs Kristus tēls nekā izkrāsotie ģipša krucifiksi, kas atgādina marcipāna konditorejas izstrādājumus.

Tu redzēji, ka Svēto Misi es noturēju pie vienkārša un neizrotāta altāra. Tikai galds un biķeris. Liels krucifikss, svečturi un vaska sveces, kas sarindotas tā, lai lielākās atrastos pie krusta. Pārklājs attiecīgās dienas liturģiskajā krāsā. Dārgs, bet vienkāršs biķeris. Elektrības nebija, bet to ari nemaz nevajadzēja.

Tev negribējās iet projām, jo tur tev bija tik labi. Redzi, cik ļoti Dievam tuvina liturģijas vienkāršība un atturība!