Apustulis

Ar krustu pie krūtīm? Labi. Un tomēr… Ar krustu arī uz pleciem, ar krustu miesā un prātā! Tad tu dzīvosi Kristum, ar Kristu un Kristū - un tikai tā tu kļūsi par apustuli.

Apustuli, vispirms tu pats! Matejs atklāj Kunga vārdus: „Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā izdzinām Jaunos garus, un Tavā vārdā darījām daudz brīnumu? Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis, atkāpieties no manis, jūs, ļaundari!“

Tātad vispirms - paša svētums, lai, sekojot apustuļa Pāvila vārdiem, „citiem sludinot. pats netiktu atmests“.

Svētajam Ignācijam piemītošās karavīra spējas palīdzēja atklāt mums sātanu, kurš aicina kopā neskaitāmus pulkus Jauno garu un izsūta tos pa visu pasauli - pilsētām un laukiem. bet vispirms viņš viņiem saka „sprediķi“, pa-mudinot ikvienu iekalt ķēdēs un dzelžos.

Tu man sacīji, ka gribi būt vadonis…, bet kāds gan labums ir no ķēdēs iekalta vadoņa?

Apustuli ar visām savām acīmredzamajām vājībām bija atklāti, vienkārši… caurredzami.

Arī tev ir vājības. Lai Dievs dod, ka tev netrūktu vienkāršības!

Ir nostāsts par kādu dvēseli, kas. teikdama mūsu Kungam lūgšanā: „Jēzū, es Tevi mīlu!“ - ir izdzirdējusi atbildi no Debesīm: „Mīlestība ir darbi, nevis skaisti vārdi.“

Padomā, vai ari tu neesi pelnījis tādu maigu pārmetumu.

Apustuliskā dedzība ir dievišķīgs neprāts, kuru es tev novēlu. Tam ir šādas pazīmes: cilvēks pastāvīgi slāpst pēc saskarsmes ar Skolotāju, rūpējas par dvēselēm un nekad un nekādos apstākļos nepadodas.

Neatdusies uz lauriem! Ja to vērtē cilvēciski, apmierināties ar sasniegto ir tev nepiedienīgi. Un ja vēl izrādās, ka šie lauri nav tavi. bet Dieva?

Apustulātā pilnībā nododies kalpošanai. izkūsti tajā un neuzspied citiem savus spriedumus.

Nekad neesiet tādi, kas devīgi darbos, bet skopi lūgšanā.

Centies dzīvot tā, lai būtu spējīgs brīvprātīgi atsacīties no ērtībām un labklājības, kas tev varētu likties Dieva cilvēka dzīvesveida nepiedienīga.

Ievēro: tu esi tas kviešu grauds. par kuru stāsta Evaņģēlijā. Ja tu neiekritīsi zemē un nemirsi. tad nenesīsi augļus.

Dzīvojiet šajā pasaulē. bet neesiet pasaulīgi!

Atcerieties, ka vienība ir dzīves pazīme. Šķelšanās - droša nāves zīme.

Paklausība-. drošs ceļš, Akla paklausība priekšniekam ir ceļš uz svētumu. Bet apustulim tas ir vienīgais ceļš, jo kalpošanā Dievam iespējams vai nu paklausīt, vai aiziet.

Paturi prātā, mans dēls, ka tu neesi tikai dvēsele, kas ir pievienojusies citām dvēselēm, lai darītu labu darbu.

Tas ir daudz… taču ari maz. Tu esi apustulis. Bet apustulis pilda Kristus pavēles.

Pielūko, lai attiecībās ar citiem cilvēkiem tiem nebūtu jāsaka par tevi tā, kā teica (ne bez iemesla!) kāda zināma persona: „Tie godīgie man ir apnikuši līdz kaklam.“

Tev jāiedveš citiem mīlestība uz Dievu un rūpes par dvēselēm, lai savukārt ari viņi iekvēlinātu savus līdzcilvēkus un tie - vēl daudzus citus.

Cik daudz gan enerģijas tev ir nepieciešams! Un cik liela atbildība tev jāuzņemas, ja pēkšņi kļūsi vēss! Bet ja citiem sāksi rādīt sliktu piemēru? Es nevēlos par to pat domāt.

Nav labi kritiski vērtēt Dieva vārdus.

Ja vēlaties atdot sevi Dievam, pirms kļūstat par zinātniekiem (sievietēm tas nav nepieciešams, pietiekami, ja tās ir gudras), jākļūst garīgiem un caur lūgšanu cieši vienotiem ar Dievu. Lai neredzams apmetnis aizklāj jūsu spējas un jūtas, bet jūs - lūdzieties un lūdzieties, gandariet un gandariet!

Tevi pārsteidza tas, ka man patika jūsu apustuliskās kalpošanas „dažādība vienotībā“. Es sacīju: „Vienotība, dažādība… Jums ir jābūt dažādiem, cik dažādi ir svētie, jo viņi nav nemaz līdzīgi cits citam. Jums ir jābūt vienādiem kā svētajiem, kuri nebūtu kļuvuši svēti, ja katrs no viņiem nelīdzinātos Kristum.“

Mīļotais Dieva dēls, dzīvo kā brālis starp brāļiem, bet tikai bez familiaritātēm!

Ja tu kalpošanas darbos tiecies pēc augstiem amatiem, tad šeit, virs zemes tam nav nekādas nozīmes, bet priekš mūžīgās Dzīves tas ir pat bīstami.

Ja tā būs Dieva griba, tev tiks izteikts uzaicinājums. Tad pieņem to. Bet atceries - lai kur tu būtu un kādu vietu ieņemtu, tev jātiecas kļūt svētam, ja reiz esi sācis iet šo ceļu.

Ja tu domā, ka, kalpojot Kristum, augsti amati ir kaut kas cits, nevis smaga nasta, tevi sagaida daudz sarūgtinājumu.

Ja esi apustulisko darbu vadītājs, tev ir jābūt gatavam ar pašaizliedzīgu mīlestību panest jebkura cilvēka jebkādus pāridarījumus.

Apustuliskajā darbā nepaklausība un divkosība nav piedodama. Ņem vērā, ka vienkāršība un atklātība nav nedz neapdomība, nedz ari diskrētuma trūkums.

Tev ir jālūdzas un jānes upuri gan par jūsu apustuliskā darba vadītāju, gan ari par viņa nodomu īstenošanos. Ja tu par to aizmirsīsi, tad es gribot negribot sākšu domāt, ka tev pie-trūkst apustuliskās dedzības.

Izturies pret savu priekšnieku ar īpašu cieņu tad, kad viņš lūdz tavu padomu vai tev ir kādi iebildumi. Un nekad nerunā pretī viņa padoto klātbūtnē, pat ja viņam nav taisnība.

Savā apustuliskajā darbā nebaidies no ārējiem ienaidniekiem, lai ari cik liela būtu viņu vara. Visbīstamāk ir neizjust to, ka esi Dieva bērns un visu brālis.

Tevi uzjautrina ienaidnieka nicinošā izturēšanās. Arī to, kuriem ir spēks un vara. Es ļoti labi tevi saprotu. Tu esi tik cieši saistīts ar Dievu un saviem brāļiem… Tādēļ tev ir vienalga.

Apustulisko kalpošanu es nereti salīdzinu ar mašīnu - zobrati, virzuli, ventili, skrūves…

Bet mīlestība, tava mīlestība ir smērviela.

Atmet šo pašapmierināto izteiksmi! Tas cilvēkus atgrūž. Klausies citos un runā vienkāršāk! Tikai tā tavs apustuliskais darbs vērsīsies plašumā un dos augļus.

Nicināšana un vajāšana ir Dieva Mīlestības svētītas. Bet pati drošākā zīme tam, ka Dievs tevi mīl, ir būt neievērotam.