Josemaría Escrivá Obras
110

Reiz tu man teici, ka šķieti esam līdzīgs sabojātam pulkstenim, kas zvana nelaikā, - lūgšanai atvēlētajos brīžos tu esot pārlieku atturīgs, kokains, neizteiksmīgs, savukārt, darot mājas darbus, pilsētas kņadā un burzmā vai savā darba vietā tu pieķer sevi kvēli lūdzamies… Nelaikā un nevietā? Varbūt. Bet nenoniecini šos sava pulksteņa zvanus. Gars izpaužas, kad un kur vien vēlas.

Iepriekšējais Skatīties grāmatas nodaļu Nākamais