Netālu no Madrides atradās frontes līnija. Kādu ritu, kad manam logam gāja garām jauni, braši, dzīvespriecīgi kareivji, es izdzirdēju viņu rotas virsnieka dziedātu dziesmu:

„Es nedāvināšu tev pusi no savas sirds. Mīlestībā dāvinu tev visu savu sirdi.“

„Un es?… Kāpēc es vilcinos? Kāpēc neuzdrīkstos atdot savu sirdi - pilnībā, mīlestībā, nepaturot to sev?“ Un lūgšana iesāka plūst kā rāma, plaša upe.