Tu man raksti: „Cilvēki bieži vien ir dāsni savos solījumos, taču, tiklīdz saruna ievirzās par naudu, sākas nebeidzamas atrunas vai skaistu, bet tukšu vārdu plūdi, ko pavada uzspēlēts entuziasms. Kad ir jāsteidzas kādam palīgā, kad ir nepieciešams upuris, daudzi steidzas paslēpties “ēnā„, Bet, ja tomēr sadūšojas palīdzēt, tad gan tiek sacelts īsts jampadracis! Pieņemšanas, balles, televīzijas pārraides un ziedotāju saraksts avīzēs…“

Bēdīgi. Bet ir ari izņēmumi. Tu ari vari būt viens no tiem, kas, dodot mīlestības dāvanas, neļauj savai kreisajai rokai zināt, ko labā dara.