Atkal tas pats! „Kāds pateica“, „uzrakstīja“, „par“ un „pret“… „slavē“, „slavē par maz“… Aplinkus mājieni un apmelojumi, cildinājumi un slavinājumi, minējumi un apšaubāmi pieņēmumi…

Ak tu, nejēga! Kas tev par daļu? Tu taču dodies pretim mērķim, un tavai sirdij un prātam ir jāgremdējas Dievā. Kāda tev dala par vēja gaudošanu, circeņu sisināšanu, par baurošanu, rukšķēšanu vai zviegšanu?

Tomēr tas ir neizbēgami. Klajā laukā durvis neiebūvēsi.