Savējo vidū, apustuliskā dvēsele, tu esi kā akmens, kas iekritis ezerā. Ar savu piemēru un vārdiem tu izraisi pirmo sīko vilnīšu apli… un tas radis vēl vienu… un tad vēl, un vēl ik reizi arvien plašāku.

Vai tagad tu saproti savas misijas varenumu?