Dieva priekšā mūsu griba, žēlastības stiprināta, ir visvarena. Piemēram, mēs braucam tramvajā un domājam par to, cik bieži cilvēki aizvaino Kungu. Un savā sirdī mēs sakām: „Kungs, tik, cik šī tramvaja riteņi veiks apgriezienu, tik reižu es vēlos Tev izteikt mīlestības un gandarīšanas lūgsnas!“ Tā domājot, mēs ar vienu vien vēlēšanos esam apliecinājuši savu patieso mīlestību Jēzum un izpirkuši grēkus.

Tu teiksi: „Kādas muļķības!“ Bet tās ir neatņemama garīgās bērnības sastāvdaļa. Vaļsirdīgs bērns un mīlošs tēvs nemitīgi sarunājas viens ar otru. „Vai tu mani ļoti mīli?“ jautā tēvs, bet bērns dūdo: „Ļoti, ļoti, ļoti!“