Tu man raksti: „Mūsu karstākā vēlēšanās redzēt to, ka mūsu darbs virzās uz priekšu un vēršas plašumā, pamazām pārtop nepacietīgā gaidīšanā. Vai tālu vēl tas laiks, kad pasaule būs mūsu?“

Un piebilsti: „Šīs ilgas nebūs veltīgas, ja būsim uzstājīgi Dievam: tā mēs nezaudēsim, bet iegūsim laiku.“