„Nepavisam nav jābūt varonim,“ tu atzinies, „vai ari jākļūst par apsmieklu laužu acis, lai varētu nošķirties no citiem, ja dažādu apstākļu dēļ tas būtu vajadzīgs,… un neatlaidīgi turpinātu savu ceļu.“

Un pēc tam piebildi: „Kamēr es ievēroju noteikumus, kurus esmu pieņēmis, mani neuztrauc intrigas un tenkas. Es izbītos; ja sāktu baidīties par šādiem sīkumiem.“

Lieliski!