Pārdabiskā dzīve

Mani bieži vien pārņem tāda sajūta, ka cilvēku dzīve noris tikai divās dimensijās. Tā ir gaužām piezemēta. Tikai tad, kad tu sāc dzīvot pārdabisku dzīvi, tu iemanto trešo dimensiju, kas tevi rada augstuma. dziļuma un apjoma izjūtu.

Ja tu pazaudēsi savas dzīves dievišķo jēgu, tava mīlestība pārvērtīsies labdarībā, skaidrība - pieklājībā, pašaizliedzība - muļķībā, paššaustīšanās - mazohismā, bet tavs darbs neauglīgā laika nosišanā.

Klusēšana ir iekšējās dzīves durvju sargs.

Paradoksāli - kļūt par svēto ir vieglāk nekā kļūt par zinātnieku, bet būt par zinātnieku ir vieglāk nekā būt svētam.

Tu tik ļoti vēlies redzēt un izjust kaut ko nebijušu!… Tu plati ieplet acis. lai varētu labāk saskatīt lietu parādības, vai ari tās piemiedz, jo esi tuvredzīgs!

Labāk aizver tās pavisam! Pievērsies iekšējai dzīvei, un tu ieraudzīsi jaunas, neizsakāmi labākas pasaules krāšņās, brīnumainās parādības. Un tu sarunāsies ar Dievu…, un iepazīsi savu nevarību…, un kļūsi līdzīgs Dievam… Ar šo tuvumu un līdzību savam Debesu Tēvam tu kļūsi brālis saviem brāļiem - cilvēkiem.

Vēlējums: būt labam, un visi pārējie lai ir labāki par mani.

Atgriešanās notiek vienā mirklī. Svēttapšana - visa mūža garumā.

Nav nekā labāka pasaulē kā zināt, ka esi Dieva žēlastības stāvoklī.

Nodomu tīrība, Tev tā būs vienmēr, ja vienmēr un it visā tu centīsies patikt vienīgi Dievam.

Ietiecies krustā sistā Kristus brūcēs. Tur tu iemācīsies valdīt pār savām jūtām, tur tu iegūsi iekšējo dzīvi un gandarījumā par saviem un par visas cilvēces grēkiem upurēsi Jēzus Kristus un Vissvētākās jaunavas Marijas ciešanas.

Tu alksti kalpot Dievam. un tas ir brīnišķīgi! Bet, ja tu ikdienas dzīvē pastāvīgi nelabos ies, visa tava dedzība būs neauglīga, bet centieni - veltīgi.

Laboties. Kaut mazliet katru dienu. Šim ir jābūt tavam pastāvīgajam uzdevumam. ja tu patiešām gribi kļūt svēts.

Tev ir jākļūst svētam. jā. ari tev! Kā gan var domāt, ka tas attiecas vienīgi uz garīdzniekiem un mūkiem?

Visiem bez izņēmuma Kungs sacīja: „Tāpēc esiet pilnīgi, kā ari jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs!“

Garīgās dzīves noteikums: sākt… vienmēr no jauna.

Vai esi apsvēris savā lūgšanā, cik brīnišķīga garīgajā dzīvē ir šī „kalpošana Dievam un cilvēkiem“ - nerimstoši, nenogurstoši… un ar prieku?

Sniegs bija pārklājis stādus. Un saimnieks, priecīgi uzlūkodams sniegotos laukus, teica: „Lūk, tagad tie aug tur dziļumā.“

Es domāju par tevi, par nepieciešamību būt piespiedu bezdarbībā… Vai ari tavas dvēseles dziļumā aug labsirdības sēkla?

Ja tu neesi pats sev kungs, tad, kaut ari tu būtu varens, tava varenība man šķiet nožēlojama un smieklīga.

Cik gan sāpīgi ir lasīt Svētajā Evaņģēlijā Pilāta jautājumu: „Kuru jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu: Barabu vai Jēzu, sauktu Kristu?“ Vēl smagāk ir dzirdēt atbildi: „Barabu!“

Taču kādas neizsakāmas bailes mani pārņem, kad apzinos, ka ne vienu vien reizi, nomaldījies no ceļa, kopā ar visiem esmu sacījis: „Barabu!“ Un tad, jautāts par Kristu, saucis: „Crucifige eum!“ - „Sit viņu krustā!“

Visam, kas tevi pašlaik uztrauc, ir pārejoša nozīme. Bet absolūti svarīga, lai tu būtu laimīgs, ir tava pestīšana.

Tu ieguvi apskaidrību! Kā tu priecājies par to, ka Dievs tev atklāja jaunu gaismas avotu!

Pateicies Dievam par visu, ko Viņš tev ir devis, par šiem mirkļiem… Atmet visu bezjēdzīgo, kas tavā dvēselē ir sakrājies, un ar tīru sirdi vērsies pie sava tuvākā.

Lai tava pateicība izpaužas kādā konkrētā lēmumā.

Kristus nomira tevis dēļ, Bet tu… Kas tev būtu jādara Kristus dēl?

Tava personīgā pieredze – šī neapmierinātība, nemiers un rūgtums -ļauj tev piedzīvot Kristus vārdu patiesumu: neviens nevar kalpot diviem kungiem!

Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Šī nodaļa citā valodā