Nabadzība

Neaizmirsti patiesību: visbagātākais ir tas, kuram vismazāk vajag. Neradi sev liekas vajadzības!

Atsakies no pasaulīgajiem labumiem! Apmierinies ar to, cik vajadzīgs vienkāršai, pieticīgai dzīvošanai.

Citādi tu nekad nebūsi apustulis.

Pastāv būtiska atšķirība starp nabago, kam visu ko vajag, un tādu, kas pats labprātīgi no visa ir atteicies.

Tāpēc ir nabagi, kuri īstenībā ir bagāti. Un otrādi.

Ja tu esi Dieva bērns, tad lai tava bagātības nicināšana ir tikpat stipra kā šis pasaules laužu tieksme iegūt šo bagātību.

Cik ļoti tu esi pieķēries pasaulīgajiem labumiem! Drīz vien tev nāksies no tiem šķirties. Jo bagātības nevar paņemt sev līdzi kapā.

Tevī nav nabadzības gara, ja, neviena neievērots, tu neizvēlies to, kas ir sliktāks.

„Divitiae, si affluant, nolite cor apponere.“ - „Ja tavās rokās nonākusi bagātība, nepiesaisti tai sirdi.“ Centies to izmantot dāsni. Un, ja būs vajadzība, - ari varonīgi.

Esi nabadzīgs garā!

Tu nemīli nabadzību, ja nemīli visu, kas ar to saistīts.

Cik daudz svētuma ir nabadzībā!

Vai atceries? Kad apustuļiem klājās grūti, tu atdevi viņiem itin visu.

Bet Dieva kalps, priesteris, sacīja: „Arī es tev atdošu visu, kas man ir.“ Tu nometies ceļos un izdzirdēji: „Dieva leva, Dēla un Svētā Gara vārdā lai nāk pār tevi svētība un vienmēr paliek pie tevis!“

Tu joprojām esi pārliecināts, ka tev dāsni samaksāja.

Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Šī nodaļa citā valodā