Iekšējā cīņa

Neapmulsti, ja, domājot par pārdabiskās pasaules brīnumiem, tu dzirdi klusu un uzstājīgu veca vira balsi.

Tā ir „nāves miesa“, kas zaudējusi savas tiesības. Bet tev ir dota žēlastība. Esi Dievam uzticīgs, un tu uzvarēsi.

Pasaule, velns un miesa ir ļoti nelietīga. Izmantojot vājību, ka tevi mēdz iemājot mežonis, tie vēlas, lai par nožēlojamas baudas atspulgu, kas nav ne plika graša vērts, tu atdotu zeltu, pērles, dimantu un rubīnus, kuri slacīti ar Dieva dzīvinošām un pestīšanu nesošām asinīm.

Vai tev vēl ausis skan šie vārdi: „Tu būtu daudz noderīgāks, ja būtu citā vietā, citā darbā un tev būtu citāds dzīvesveids. Tā ir vistīrākā tava talanta izniekošana“?

Bet es tev teikšu tā: „Kalpo Kungam tur, kur esi nolikts! Tas domas, kas tevi nomāc, ir no velna.“

Tu skumsti un bēdājies, ka, pieņemot Svēto Komūniju, neizjūti saviļņojumu. Bet saki man: kad tu dodies pieņemt Svēto Komūniju, tu meklē sevi vai Kristu? ja sevi, tad tev tiešām ir iemesls bēdāties. ja Kristu, kā tam ari jābūt, vai tad tu varētu vēlēties drošāku zīmi par Krustu, lai zinātu, ka esi viņu atradis?

Atkal kritiens… un vēl kāds! Vai krist izmisumā? Nē! Zemoties! Ar savas mīļotās Mātes Marijas starpniecību vērsties pie žēlsirdīgās Kristus mīlestības, izlasīt nožēlas psalmu 'apžēlojies par mani!“ un ielikt savu sirdi Kristus rokās. Un tad - sākt dzīvi no jauna.

Cik gan zemu tu šoreiz esi kritis! Labi, sāc likt pamatus šeit, pašā apakšā. Zemojies! „Cor contritum et humiliatum, Deus, non despicies.“ - „Dievs neatraidīs satriektu un pazemīgu sirdi.“

Tu neejot pret Dievu. Tavi kritieni esot tavas vājības. Pieņemsim. Bet kāpēc tie atkārtojas tik bieži? Tu neproti no tiem izvairīties. Kaut arī nevēlies, lai uzskatu tevi par sliktu, man tomēr nāksies uzskatīt tevi gan par sliktu, gan arī par dumju.

Tu cīnies ar grēku, bet tā nav īsta ciņa, jo tu esi neizlēmīgs grēka cēloņa novēršanā.

Necenties sevi apmānīt. Nesaki, ka esi vājš.

Tu esi gļēvs, un tas nav viens un tas pats.

Šis gara samulsums, šis kārdinājumu mākonis aizēno tavas dvēseles skatienu.

Tu esi tumsā. Nepārliecini sevi, ka vari iet viens, jo viens tu kritīsi. Dodies pie sava garīgā vadītāja, un sadzirdēsi to, ko Tobijam sacīja erceņģelis Rafaels: „Forti animo esto, in proximo est ut a Deo cureris,“ - „Esi drošs, jo Dievs tevi dziedinās.“ Esi paklausīgs, tad zvīņas, kas pārklāj tavas acis, nokritīs un Dievs tevi piepildīs ar savu žēlastību un mieru.

„Es neprotu gūt uzvaru pār sevi!“ tu noskumis raksti. Bet es atbildu: „Vai tu patiešām esi izmēģinājis visus līdzekļus“

Lai svētītas šīs pasaules grūtības! Nabadzība, asaras, naids, netaisnība, negods… Tu vari izturēt visu, būdams Viņā, kurš tevi stiprina.

Tu ciet… un nevēlies par to sūdzēties. Tas nekas, ja žēlojies, - tā ir dabiska mūsu nabaga miesas reakcija. Tikai pieraugi, lai vienmēr tava griba tiektos pēc tā, ko vēlas Dievs.

Nekad nekrīti izmisumā! Atceries, ko Marta teica Kristum par savu mirušo brāli Lācaru: „Iam foetet, quatriduanus est enim.“ „Viņš jau nelabi ož, jo ir jau pagājušas četras dienas.“

Ja tu dzirdēsi Dieva balsi un paklausīsi, kad Dievs sacīs: „Lazare, veni foras!“ - „Lācar, nāc ārā!“ - tad arī tu atgriezīsies dzīvē.

„Kungs. cik grūti!“

Jā. es to zinu. Un tomēr - uz priekšu! Balvu un kādu vēl balvu - saņems tikai tie, kas būs cīnījušies drošsirdīgi.

Ja tava garīgā celtne grīļojas, ja tu baidies zaudēt pamatu zem kājām, bērna padevībā rodi balstu pie Jēzus un Marijas. Tā ir stipra un droša klints. uz kuras tev vajadzēja likt pamatus jau pašā sākumā.

Šoreiz pārbaudījums ir ieildzis. Iespējams… nē, pilnīgi noteikti, tu to neesi godam izturējis, jo meklēji palīdzību pie līdzcilvēkiem.

Bet Dievs Tēvs ir nošķīris tevi no viņiem, lai tu gūtu mierinājumu vienīgi Viņā.

Tev viss vienalga? Nemāni pats sevi! ja es šajā bridi jautātu tev par darbiem, kuros tu Dieva mīlestības dēļ esi ielicis savu dvēseli, zinu, ka tu man atbildētu dedzīgi un ar interesi, kā tāds, kas runā par sev tuvu lietu.

Nav taisnība, ka tev viss ir vienaldzīgs. Vienkārši tu esi noguris. Velti sev vairāk laika, un tas dos labumu ari taviem darbiem. Galu galā tu esi tikai instruments.

Tu apgalvo, ka tavā sirdi cits citam līdzās mājo uguns un ūdens, aukstums un karstums, kaislības un Dievs, ka viena svece iedegta erceņģelim Miķelim, bet otra - velnam.

Nomierinies! Kamēr esi gatavs cīņai, iedegta ir tikai viena svece - erceņģelim.

Ar tām dvēselēm, kuras pretojas, ienaidnieks gandrīz vienmēr apietas maigi un saudzīgi, čukstot par garīgumu… Taču tad, kad izrādās, ka nav vairs izejas (tas ir aplam, jo izeja vienmēr ir), viņš kļūst nekaunīgs un mēģina radīt izmisumu, kāds bija jūdam, izmisumu bez nožēlas.

Nesaņemot vairs līdzcilvēku mierinājumus, tu kļūsti vientuļš, rodas sajūta, it kā tu mata galā karātos virs bezdibeņa. Tev šķiet, ka neviens nesadzird tavus izmisīgos palīgā saucienus.

Tu to esi pelnījis. Zemojies, izbeidz sevi žēlot un nemeklē atvieglojumu! Mīli savu Krustu! Nepietiek ar to vien, ka to nes. Un Kungs tevi uzklausīs.

Tavas dvēseles rētas sadzīs, un tevi iestāsies miers.

Dzīvā miesa. Liekas, ka jebkas tai var nodarīt sāpes, jebkas to var novest kārdinājumā.

Es atkal atkārtoju - zemojies, un tu redzēsi, cik ātri tiksi izdziedināts. Sāpe pārvērtīsies priekā, kārdinājums - stingrībā.

Bet tagad atdzīvini savu ticību, piepildi sevi ar cerību, nemitīgi stāsti Kungam par savu mīlestību uz Viņu, kaut ari tev tā pagaidām vēl liktos tikai šķietama.

Viss mūsu gara spēks ir kā aizdevums.

Kungs, ar katru dienu es kļūstu mazāk pārliecināts par sevi un vairāk - par Tevi.

Viņš tevi neatstās, ja tu neatstāsi Viņu.

Visā paļaujies uz Kristu. Tev taču nekā nav, tu neesi nenieka vērts, tu neko nevari. Aizmirsti sevi, uzticies Viņam, un Viņš visu paveiks pats.

Kungs Jēzu Kristu! Es atpūtīšos Tevī!

Vienmēr uzticies Dievam! Viņš kaujās nezaudē.

Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Šī nodaļa citā valodā