Aicinājums

Kāpēc tu reizi par visām reizēm neatdod sevi Dievam… patiešām… tūlīt!

Ja tu skaidri redzi savu ceļu, tad ej! Kāpēc tu neatbrīvojies no mazdūšības? Tieši tā tevi attur.

„Ejiet un māciet Evaņģēliju… Es esmu ar jums…“ To sacīja Jēzus. Un sacīja tieši tev.

Patriotiskā dedzība… Nu ko, apsveicami! Tā daudzus aicina kļūt par „kareivjiem“, pārvērst savu dzīvi kalpošanā. Taču neaizmirsti, ka ari Kristum ir savi „kareivji“, kas izraudzīti kalpošanai.

„Et regni ejus non erit finis!“ - „Un Viņa valstībai nebūs gala!“

Vai tu neizjūti prieku, kalpojot šai valstībai?

„Nesciebatis quia in his quae Patris mei sunt oportet me esse?“ - „Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana leva?“

Tā atbildēja pusaudzis Jēzus. Kam atbildēja? Mātei, kura Viņu meklēja trīs dienas, domādama, ka Viņš ir pazudis. Šos vārdus papildina apustuļa Mateja sniegtais Jēzus izteikums: „Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, tas nav manis cienīgs.“

Tu pārāk vienkārši vērtē apustuliskos darbus - tikai ārēji. Pēc šādiem kritērijiem tev būtu augstāk jāvērtē maiss ar oglēm nekā sauja dimantu.

Tagad, kad esi atdevis sevi Dievam, lūdz no viņa jaunu dzīvi. Tas ir tāds kā zīmogs, kas apstiprinātu, ka tu esi Dieva cilvēks.

„Tavs ideāls, tavs aicinājums - tas viss ir vienkārši neprāts. Un tavi brāļi un draugi nav nekas vairāk kā vājprātīgie…“

Vai esi dzirdējis sevi ieskanamies šādus vārdus? Atbildi uz tiem, sakot, ka pateicies Dievam, kurš pieņēma tevi savā „vājprātīgo namā“.

Tu man raksti: „Mūsu karstākā vēlēšanās redzēt to, ka mūsu darbs virzās uz priekšu un vēršas plašumā, pamazām pārtop nepacietīgā gaidīšanā. Vai tālu vēl tas laiks, kad pasaule būs mūsu?“

Un piebilsti: „Šīs ilgas nebūs veltīgas, ja būsim uzstājīgi Dievam: tā mēs nezaudēsim, bet iegūsim laiku.“

Es saprotu, cik grūti tev šajā pie-spiedu bezdarbībā domāt par nepadarītiem darbiem. Tava sirds sniedzas pāri šīs planētas robežām, bet tev ir jāaprobežojas ar nenozīmīgiem ikdienas darbiem.

Bet paklau, kādiem gadījumiem tu taupi izsaucienu „Fiat!“ - „Lai notiek!“?

Nešaubies, tavs aicinājums ir visi lielākā žēlastība, kādu mūsu Kungs varēja tev dot.

Esi Viņam pateicīgs.

Cik sāpīgi ir uzlūkot šos cilvēkus -gan sabiedrības apakšslāņa un vidusslāņa, gan augšslāņa pārstāvjus, kuriem nav ideāla! Tā vien šķiet, ka viņi nezina, ka viņiem ir dvēsele. Tie ir bars, pūlis, ganāmpulks.

Bet mēs, Kristu, ar Tavu žēlsirdīgo mīlestību pārvērtīsim šo baru sadraudzībā, pūli - karapulkā, izvedīsim no aizgalda un attīrīsim tos, kuri nevēlas mirkt mēslos.

Dieva darbi nav ne svira, ne pakāpiens.

Kungs, dāvā mums neprātu, to lipīgo neprātu, kas daudzus piesaistītu Tavai kalpošanai.

„Nonne cor nostrum ardens erat in nobis, dum loqueretur in via?“ - „Vai mūsu sirdis nedega mūsos, kad Viņš ar mums ceļā runāja, skaidrodams Rakstus?“

Ja tu esi apustulis… šie mācekļu vārdi, kas tika izteikti, Emavā satiekot Jēzu, spontāni nāks arī no tavu līdzcilvēku lūpām, kuri savā dzīves ceļā satiks tevi.

Dodies kalpot, lai Viņam atdotu visu un nemeklētu kaut ko pasaulīgu.

Kad Kungs vēlējās, lai tu kļūtu par apustuli, Viņš atgādināja tev, ka esi Dieva bērns.

Katram no jums ir jākļūst par apustuli, lai iegūtu jaunus apustuļus.

„Apustuliskā dvēsele, tu esi sāls.“ „Bonum est sal,“ - „Sāls ir laba lieta,“ lasām Evaņģēlijā, bet, „si autem sal evanuerit“, - „ja sāls paliek nederīga“, ko lai ar to iesāk? To vienkārši izmet laukā.

Arī tu esi sāls, bet ja zaudēsi savu kvalitāšu kopumu…

Mans dēls, ja tu mīli savu apustulātu, tad esi pārliecināts, ka mīli Dievu.

Dienā, kad tu patiešām sajutīsi, ka esi apustulis, tava kalpošana kļūs par tavām bruņām, pret kurām sabruks visi šīs zemes un elles ienaidnieku uzbrukumi.

Vienmēr lūdz sev un saviem līdzcilvēkiem pastāvību un uzticību, jo jaunais gars labi zina, ka jūs esat viņa lielākie ienaidnieki… Un liels ir viņa prieks par katru jūsu kritienu.

Tāpat kā uzticīgi mūki cenšas iepazīt to cilvēku dzīvi, kuri dibināja viņu ordeni vai klosteri, lai līdzinātos viņiem, tā arī tu, kristīgais bruņiniek, pacenties iepazīt un atdarināt to Kristus mācekļu dzīvi, kuri pazina apustuļus Pēteri, Pāvilu un Jāni un pēc viņu liecības varēja liecināt par Skolotāja nāvi un augšāmcelšanos.

Tu jautāji, un es tev atbildu: „Būt pilnīgam nozīmē dzīvot pilnīgu dzīvi tajā vietā un strādāt to darbu, ko Kungs, darbojoties caur cilvēkiem, tev ir nolicis.“

Lūdzieties cits par citu! Viens sāk pagurt? Vēl kāds cits arī?

Turpiniet lūgt Dievu, nezaudējot mieru. Kāds aiziet? Daži ir pazuduši? Mūsu Kungs mūs visus ir saskaitījis jau pirms mūžības!

Tev ir taisnība! Tu raksti, ka no kalngala var redzēt apkārtni daudzu kilometru tālumā un tomēr nevar saskatīt nevienu ieleju: tikai kalns aiz kalna. Liekas, ka vietām ainava aizplīvurojas, bet, kad migla izklīst, parādās vēl viena otra kalnu grēda, kas skatam bija aizklāta.

Tāds ir tavas kalpošanas apvārsnis. Tādam tam ir jābūt. Šķērso visu pasauli! Bet ceļi jums nav ierīkoti… Klājiet paši ceļu pāri kalniem, un akmeņi jums saplaks pie kājām.