Iedziļināties Kristus nāves jēgā

Manai atkāpei no tēmas nav cita mērķa kā izgaismot pamatpatiesību - atgādināt to, ka kristīgā dzīve savu jēgu atrod Dievā. Cilvēki nav radīti tikai, lai izveidotu pēc iespējas taisnīgāku pasauli. Mēs šeit virs zemes esam arī tāpēc, lai nonāktu komūnijā ar pašu Dievu. Jēzus mums nav apsolījis ne laicīgas ērtības, ne zemes godību, bet Dieva Tēva mājas, kas mūs sagaida ceļa beigās (sal. Jņ 14,2).

Lielās Piektdienas liturģija ietver brīnišķīgo himnu – Crux Fidelis. Šī himna mūs aicina dziedāt un svinēt Kunga spožo cīniņu, Krusta trofeju, slaveno Kristus uzvaru: pašam upurējoties, Visuma Pestītājs uzvar. Dievs, visa radītā Kungs, savu klātbūtni nenostiprina ne ar ieročiem un pat ne ar savu cilvēku laicīgo varu, bet ar savas bezgalīgās mīlestības lielumu.

Kungs neiznīcina cilvēka brīvību, jo tieši Viņš mūs ir padarījis brīvus. Tādēļ Viņš nevēlas piespiedu atbildes, bet lēmumus, kas nāk no sirds dziļumiem. Un no mums, kristiešiem, Viņš gaida, lai mēs tā dzīvotu, ka tie, kas mūs pazīst, pāri mūsu nepilnībām, kļūdām un trūkumiem, ieraudzītu Golgātas mīlestības drāmas atbalsi. Visu, kas mums ir, mēs esam saņēmuši no Dieva, lai būtu sāls, kas piešķir garšu, gaisma, kas cilvēkiem nes šo priecīgo jaunumu - Dievs ir bez mēra mīlošs Tēvs. Kristietis ir pasaules sāls un gaisma ne, tādēļ ka viņš uzvar vai triumfē, bet tādēļ ka sniedz liecību par Dieva mīlestību. Un viņš nebūs sāls, ja nederēs sālīšanai; viņš nebūs gaisma, ja ar savu piemēru un mācību, nesniegs Jēzus liecību, ja viņš pazaudēs to, kas veido viņa dzīves jēgu.