105

Instaurare omnia in Christo – tāda ir devīze, ko Efezas kristiešiem dod svētais Pāvils (Ef 1,10); visas lietas sakārtot Jēzus garā, Kristu nolikt visu lietu centrā. Si exaltatus fuero a terra, omnia traham ad meipsum (Jņ 12,32); un es, kad tikšu pacelts virs šīs zemes, visus pievilkšu pie sevis. Ar savu iemiesošanos, ar savu darba dzīvi Nācaretē, ar savu sludināšanu un brīnumiem Jūdejas un Galilejas zemē, ar savu nāvi pie Krusta, ar savu augšāmcelšanos, Kristus ir visa radītā centrs, ikvienas radības pirmdzimtais un Kungs.

Mūsu, kristiešu misija, ir sludināt šo Kristus Valstību, mūsu vārdos un darbos vēstīt par to. Kungs vēlas, lai viņa ļaudis būtu klātesoši visās zemes krustcelēs. Dažus viņš aicina tuksnesī, aicina nerūpēties par sabiedrības izmaiņām, lai viņi citiem atgādinātu par to, ka Dievs pastāv. Citiem viņš uztic priesterisko kalpojumu. Bet Viņš grib, lai lielākā daļa viņējo paliktu pasaulē pie šīs zemes nodarbēm. Līdz ar to šiem kristiešiem jāienes Kristus visās vidēs, kur strādā cilvēks: rūpnīcā, laboratorijā, uz lauka, amatnieka darbnīcā, lielpilsētu ielās un kalnu takās.

Šajā sakarā man patīk pieminēt Jēzus sarunu ar Emausas mācekļiem. Jēzus iet blakām šiem diviem cilvēkiem, kas gandrīz zaudējuši jebkādu cerību un viņiem liekas, ka dzīve zaudējusi jēgu. Viņš saprot viņu sāpes, ienāk viņu sirdīs un dāvā kaut nedaudz no tās dzīvības, ko nes pats Sevī.

Kad viņi sasniedz šo ciematu, Jēzus rāda, ka vēlas turpināt savu ceļu, bet abi mācekļi viņu aiztur un gandrīz ar varu piespiež palikt kopā ar viņiem. Viņi atpazīst Jēzu pēc tam, kad Viņš lauž maizi: „Kungs bija ar mums,” viņi izsaucas. Un viņi teica viens otram: vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus? (Lk 24,32). Katram kristietim vajag padarīt Kristu klātesošu cilvēku vidū; viņam jārīkojas tā, lai tie ar ko viņš satiekas, sajustu bonus odor Christi (sal. 2 Kor 2,15), Kristus labo smaržu; viņam jārīkojas tā, lai caur mācekļa rīcību varētu atklāt Skolotāja seju.

Šis numurs citā valodā