Es negribētu nobeigt bez šīm pēdējām pārdomām. Nodrošinot Kristus klātbūtni cilvēku vidū, pašam esot par ipse Christus, kristietis cenšas ne tikai darboties ar mīlestību, bet arī caur šo savu cilvēcisko mīlestību, darīt pazīstamu Dieva mīlestību.

Jēzus visu savu dzīvi izprata kā šīs mīlestības atklāsmi: „Filip”, Viņš atbildēja vienam no saviem mācekļiem, „kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jņ 14,9). Sekojot šai mācībai, un tādēļ, ka viņi ir iepazinuši Dieva mīlestību, Jānis aicina kristiešus to parādīt viņu darbos: Mīļie, mīlēsim viens otru, jo mīlestība ir no Dieva! Katrs, kas mīl, dzimis no Dieva un pazīst Dievu.

Kas nemīl, tas nav Dievu pazinis, jo Dievs ir mīlestība. Tanī atklājas Dieva mīlestība mūsos, ka Dievs atsūtīja savu viendzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Tanī pastāv mīlestība, ka nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet gan Viņš mūs pirmāk mīlēja un sūtīja savu Dēlu gandarīšanai par mūsu grēkiem. Mīļie, ja Dievs mūs tā mīlējis, tad arī mums vajag vienam otru mīlēt (1 Jņ, 4,7-11).